Ķīna kļuvusi par vadošo patentu pieteicēju PCT sistēmas ietvaros
Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Patentu kooperācijas līguma (PCT) ietvaros Ķīna 2019. gadā iesniegusi rekordlielu patenta pieteikumu skaitu, tādējādi pirmo reizi pārspējot Amerikas Savienotās Valstis (ASV) kā līdz šim lielāko starptautisko patentu pieteicēju.
2019. gadā Ķīna iesniegusi 58 990 pieteikumus, savukārt ASV pieteikusi 57 840 patentus. Līdz ar to ASV zaudēja savu pozīciju, kā PCT TOP pieteicējs, kurš nemainīgi bijis vadošajā pozīcijā no 1978. gada.
Vislielākais pieteikumu īpatsvars attiecas uz šādām jomām: datortehnoloģijas (8,7 %), digitālā komunikācija (7,7 %), elektriskās iekārtas (7 %), medicīnas tehnoloģijas (6,9 %) un mērījumi (4,7 %).
PCT darbojas kopš 1978. gada. Iesniedzot vienu starptautisko pieteikumu, iespējams, vienlaikus uzsākt patentēšanu vairākās pasaules valstīs. PCT palīdz patentu pieteicējiem, kuri vēlas aizsargāt savus izgudrojumus starptautiskā mērogā, atvieglo patentu iestādēm patentu piešķiršanu un atvieglo pieejamību tehniskajai informācijai.
Kopumā izmantojot PCT sistēmu pagājušajā gadā iesniegti 265 800 patentu pieteikumi, savukārt Madrides sistēmas ietvaros iesniegti 64 400 preču zīmju pieteikumi, bet Hāgas sistēmas ietvaros iesniegti 21 807 dizaini.
2019. gadā iesniegti 64 400 pieteikumi preču zīmes starptautiskajai reģistrācijai, izmantojot Madrides sistēmu.
Aktīvākā preču zīmju pieteicēja 2019. gadā bijusi ASV, iesniedzot 10 087 preču zīmju pieteikumus, kam seko Vācija - 7700, Ķīna - 6339, Francija - 4437 un Šveice - 3729 pieteikumi.
Visbiežāk pieminētās klases un jomas starptautiskajos pieteikumos: datori un elektronika, veidojot 10,1 % no kopējā pieteikumu skaita, biznesa pakalpojumu sniegšana (8,3 %) un tehnoloģiju pakalpojumi (6,7 %). Salīdzinot ar 2018. gadu, vērojams pieteikumu pieaugums attiecībā uz medikamentiem un citiem preparātiem medicīniskiem nolūkiem (+ 12,4 %) un izglītības, apmācības, izklaides, sporta un kultūras aktivitāšu pakalpojumu jomu (+ 9,6 %).
Dizainparaugu starptautiskai reģistrācijai, izmantojot Hāgas sistēmu, WIPO pērn iesniegti 5886 dizainparaugu pieteikumi, kas satur 21 807 dizainparaugus.
Līderes pozīciju ieņem Vācija, kura pieteikusi 4487 dizainparaugus, tai seko Dienvidkoreja – 2736 un Šveice, kurai pieteikti 2178 dizainparaugi. Itālija un Nīderlande palikušas ceturtajā un piektajā vietā ar 1994 un 1376 dizainparaugiem.
Starp lielākajiem pieteicējiem bijuši Samsung Electronics (Dienvidkoreja), Fonkel Meubelmarketing (Nīderlande), LG Electronics (Dienvidkoreja), Volkswagen (Vācija) un Procter & Gamble (ASV).
Visvairāk pieteikumu iesniegti saistībā ar ierakstu un komunikācijas aprīkojumu (13. 6%), mēbelēšanu (10.1 %), transportlīdzekļiem (9.4 %), iepakojumiem un konteineriem (6.4 %) un apgaismes ierīcēm (6.2 %).
Pievienošanās starptautiskajiem līgumiem un to ratifikācija
2019. gadā WIPO pievienojās 26 starptautiskajiem līgumiem un tos ratificēja 55 reizes, lielākais ratifikāciju skaits notika tieši ar jaunattīstības valstīm, kas norāda, ka starptautiskā intelektuālā īpašuma sistēma joprojām ir būtiska un atspoguļo visu valstu vajadzības un intereses neatkarīgi no to ekonomiskās attīstības pakāpes.
Autortiesību līgumiem 2019. gadā pieteicās vislielākais valstu skaits, un arvien vairāk valstis pievienojās Marakešas līgumam, lai aizstāvētu un atvieglotu publisku piekļuvi informācijai cilvēkiem ar dažādiem redzes traucējumiem un cita veida invaliditāti, kas saistīta ar rakstību, lasīšanu utt.
Būtisks notikums 2019. gadā bija Eiropas Savienības īstenotie ratifikācijas un pievienošanās dokumentācijas rīki, kas bija pēdējais posms, lai stātos spēkā Ženēvas akts Lisabonas nolīgumam par Ģeogrāfisko izcelsmes norāžu apelācijām. Ženēvas akts stājās spēkā 2020. gada 26. februārī.
Jau 2020. gada pirmajā ceturksnī pievienošanās WIPO līgumiem notikusi 10 reizes, kas liecina par vēl vienu gadu ar augstu pievienošanās līmeni, ja pievienošanās skaits augs visa gada griezumā. Kā piemēru var minēt Indonēziju, kura ratificēja Pekinas līgumu par audiovizuālajām izrādēm, lai tiktu aizsargātas aktieru morālās un ekonomiskās tiesības. Līgums stājās spēkā 2020. gada 28. aprīlī.
Pozitīvas izmaiņas finansiālajos rādītājos
WIPO ir unikāla Apvienoto Nāciju sistēmā, jo tās finansējums, galvenokārt, tiek iegūts no nodevām. 92 % no WIPO ienākumiem ir iegūti no samaksas par pakalpojumiem, ko organizācija sniedz komercuzņēmumiem, universitātēm un izpētes institūtiem.
WIPO provizoriskie finanšu rezultāti par 2019. gadu norāda uz aptuvenajiem ieņēmumiem 457,6 miljonu Šveices franku apmērā un izdevumiem 402,2 miljonu franku apmērā, ar 55,4 miljonu franku pārpalikumu budžetā.
Ienākumi no investīcijām 2019. gadā sasniedza 42,1 miljonu franku. Kopējais finanšu rezultāts (pārpalikumi un ienākumi no investīcijām) ir aptuveni 97,5 miljoni franku. 2019. gada aprēķini joprojām turpinās, šie ir aptuvenie skaitļi, kas tiks precizēti audita laikā. Jau šobrīd var secināt, ka ienākumi pārsniedz izdevumus.
WIPO ģenerāldirektors Frānsiss Garijs (Francis Gurry): “WIPO stabilā finansiālā situācija ir lielā organizācijas pakalpojumu pieprasījuma un disciplinētās izdevumu plānošanas pieejas rezultāts. Šie faktori ļāva organizācijai palikt spēcīgai, lai stātos pretī neskaidrībām un iespējamai lejupslīdei, ko provocē Covid-19 krīze.”
Plašākā informācija un dati pieejami šeit>>
Informāciju sagatavoja:
Lelde Saulīte - Rozīte
Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra
Informācijas pakalpojumu nodaļas
Projektu vadītāja - konsultante
Tālr.: 67220113
E-pasts: lelde.saulite-rozite@lrpv.gov.lv