Š.g. 23. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunāko Eiropas inovāciju progresa rezultātu ziņojumu, kurā apkopotie dati par 2019. gadu liecina, ka Eiropas Savienības (ES) inovāciju līmenis ir pieaudzis. Jau otro gadu, Eiropas Savienība inovāciju jomā, pārspēj ASV, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Dienvidāfriku un Indiju, bet Dienvidkoreja, Austrālija un Japāna paliek nemainīgas pasaules līderes. Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus komisārs Tjerijs Brentons (Thierry Breton): ‘’Šī gada progresa ziņojums parāda, ka ES jau tagad ir piemērota vieta, lai īstenotu inovācijas, taču visā ES inovāciju radītājiem ir jācenšas, lai atrastu globālus risinājumus vīrusa ierobežošanai un vienlaikus palīdzētu Eiropai atgūties no krīzes. Vairāk nekā jebkad inovācijas ir svarīgas, lai varētu pieveikt koronavīrusa pandēmiju.”
2019. gada Eiropas inovāciju progresa rezultātu ziņojums iezīmē, ka ES inovāciju rādītāji turpina vienmērīgi pieaugt. Vidēji inovāciju progresa rādītāji kopš 2012. gada ir pieauguši par 8, 9 %. Kopš 2012. gada pieaugums vērojams 24 ES dalībvalstīs, ar vislielāko progresu Lietuvā, Maltā, Latvijā, Portugālē un Grieķijā. Vērtējot Latviju, var secināt, ka tā ir ‘’mērens novators’’. Laika gaitā inovāciju rādītāji ir mēreni pieauguši un 2012. gadā sasniedza vidējo ES līmeni. Straujš pieaugums tika novērots tieši 2018. gadā, un tas izskaidrojams ar ātrāku progresu un datu pilnveidošanu “Eurostat” – Eiropas statistikas datubāzē.
Finanses un atbalsts, ietekme uz nodarbinātību un uz inovācijām vērsta draudzīgāka vide ir visspēcīgākās sfēras, kas veicina Latvijas inovāciju progresu. Relatīvi augsta izaugsme vērojama riska kapitāla izdevumu rādītājos, iedzīvotāju vidū tieši ar terciāro (pēcvidusskolas) izglītību, nodarbinātībā strauji augošos inovāciju sektora uzņēmumos un preču zīmju pieteikumos. Zemāki rādītāji ir izgudrojumu, saistošu pētniecības sistēmu un pārdošanas jomās. Viszemākie rādītāji ir biznesa sektorā: uzņēmēji maz iegulda pētniecības un attīstības izdevumos. Mazs progress vērojams arī doktora grādu iegūšanā, privātā un publiskā sektora publikāciju izstrādē, kā arī iekšējo jaunievedumu izstrādē mazajos un vidējos uzņēmumos.
Salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, Latvija inovāciju jomā progresē ievērojami vairāk uz kopējās ES uzņēmējdarbības aktivitātes fona, kā arī mēreni turoties vidējā gada ienākumu līmeņa normā un radot inovācijas jaunu uzņēmumu izveidošanas procesā.
Apskatot 2019. gada inovāciju progresa rādītājus, arī var secināt, ka Eiropas līdere inovāciju jomā joprojām ir Zviedrija, tai seko Somija, Dānija un Nīderlande. Luksemburga ir kļuvusi par vienu no jaunajām inovāciju līderēm, bet Portugāle pievienojas ‘’stipro’’ inovāciju valstu grupai (iepriekš Portugāle bija mērenajā inovāciju valstu grupā). Rezultātus ietekmē Lielbritānijas izstāšanās no ES, tomēr šim procesam ir bijusi pavisam neliela ietekme uz kopējiem ES inovāciju progresa rādītājiem un globāli ES inovāciju progresa līmenis ir pozitīvs.
Plašāka informācija pieejama:
Eiropas Komisijas mājaslapā
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) mājaslapā
Latvijas inovāciju progresa ziņojums
Informāciju sagatavoja:
Lelde Saulīte - Rozīte
Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra
Informācijas pakalpojumu nodaļas
Projektu vadītāja - konsultante
Tālr.: 67220113
E-pasts: lelde.saulite-rozite@lrpv.gov.lv