Lietas numurs: C04228412 (PAC-1797/2012)
Tiesa: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta
Puses: SIA „Elizabete Hotel” pret SIA „Elizabetes centrs”
Datums: 2012.gada 27.augusts
Valoda: latviešu
INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBA(S) Preču zīmes
NORMAS Latvijas Civilprocesa likuma 250.10p. pirmā daļa.
FAKTI
Prasītāja cēla tiesā prasību par reģistrētas preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu. Vienlaikus prasītāja lūdza piemērot pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekli – pagaidu pienākumrīkojumu līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai: aizliegumu atbildētājai izmantot apzīmējumu „ELIZABETE HOTEL”, tostarp atbildētājas viesnīcas nosaukumā.
PIEDZĪTĀ KAITĒJUMA ATLĪDZĪBA -
BŪTĪBA
Attiecībā uz pagaidu pienākumrīkojuma piemērošanu Civilprocesa likuma 250.10panta pirmā daļa noteic: ja ir pamats uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību subjekta tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu.
Šajā pantā noteikts pagaidu pienākumrīkojuma piemērošanas pamats, bet diemžēl nepilnīgi. Tas agrāk bija novedis pie nopietnām šī līdzekļa piemērošanas problēmām tiesu praksē.
Iztulkojot šo tiesību normu, tiesa ņēma vērā tajā paredzēto jautājuma izlemšanu pēc procesuālā tiesas ieskata, samērīguma un taisnīguma vispārējos tiesību principus, konkrētā pagaidu līdzekļa būtību un potenciālās sekas, un no tā atvasināja pagaidu pienākumrīkojuma pamata noteikšanas kritērijus – tā saucamo četru soļu testu.
Proti, lai noteiktu, vai pastāv pagaidu pienākumrīkojuma piemērošanas pamats (vai šī līdzekļa atcelšanas gadījumā – saglabāšanas pamats), ir jāizvērtē četri jautājumi (kas veido pagaidu pienākumrīkojuma pamatu):
- vai pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājam pieder intelektuālā īpašuma tiesība;
- vai pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājam piederošā intelektuālā īpašuma tiesība tiek pārkāpta vai tiks pārkāpta;
- vai pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka ar minēto pārkāpumu prasītājam tiek nodarīts vai tiks nodarīts būtisks kaitējums gadījumā, ja pagaidu pienākumrīkojums netiks piemērots;
- vai pušu interešu līdzsvars ir par vai pret pagaidu pienākumrīkojuma noteikšanu.
Tiesa arī norādīja, ka kavēšanās celt prasību un prasīt pagaidu pienākumrīkojuma piemērošanu (šajā gadījumā bija pagājuši gandrīz divi gadi no iespējamā pārkāpuma uzsākšanas) var liecināt par to, ka prasītāja interesēm nav nodarīts tik būtisks kaitējums, kura novēršanai steidzami (negaidot lietas izskatīšanu pēc būtības) ir nepieciešama aizsardzība.
KOMENTĀRI
Lēmumā tiesa nodibina pagaidu pienākumrīkojuma pamata noteikšanas kritērijus – tā saucamo četru soļu testu, kā arī īpaši analizē kavēšanās nozīmi šī pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļa prasīšanā. Kopš šī laika tiesas konsekventi seko minētajam četru soļu testam, arī citās intelektuālā īpašuma tiesību nozarēs.