Lai Eiropas Savienībā (ES) izveidotu vienotu ģeogrāfisko izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzību ne tikai lauksaimniecības produktiem, bet arī amatniecības un rūpniecības ražojumiem, 2023. gada 18. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2411, izveidojot vienotu aizsardzību ES, paredzot noteikumus attiecībā uz:

  1. ražotāju uzdevumiem, tiesībām un pienākumiem, kas vajadzīgi, lai pārvaldītu ĢIN, tostarp, reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem ražojumiem;
  2. vienkāršu un efektīvu ĢIN reģistrāciju, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu aizsardzību;
  3. pievienotās vērtības radīšanu, veicinot godīgu konkurenci tirgū;
  4. uzticamu informāciju un ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu ražojumu autentiskuma garantiju patērētājam;
  5. efektīvu kontroli un izpildi attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un amatniecības un rūpniecības ražojumu tirdzniecību visā ES, tostarp elektroniskajā tirdzniecībā, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus integritāti;
  6. vietējās ekonomikas attīstību, kas veicina zinātības un kopīgā mantojuma aizsardzību.

ĢIN Regula paredz, ka līdz 2025. gada 1. decembrim ES dalībvalstīm ir jāizveido reģistrācijas sistēma arī amatniecības un rūpniecības produktiem. 

Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā atbilstoši Preču zīmju likumam tika aizsargātas ne tikai reģistrētas, bet arī nereģistrētas ĢIN, būs nepieciešams mainīt Latvijas ĢIN aizsardzības sistēmu, turpmāk paredzot aizsardzību tikai reģistrētām ĢIN. Tas nozīmē, ka turpmāk, lai varētu lietot ĢIN norādes un simbolus, būs jāreģistrē konkrētie produkti vai pakalpojumi. Līdz ar to, nodrošinot vienotu reģistrēšanas un uzraudzības sistēmu kā lauksaimniecības, tā arī nelauksaimniecības produktiem. Tādējādi attiecīgo ĢIN simboliku varēs izmantot tikai tiem pakalpojumiem un produktiem, kuriem būs bijusi veikta atbilstoša kritēriju pārbaude un tie būs ieguvuši tiesības būt reģistrētiem.

Informācija par reģistrācijas procedūru amatniecības un rūpniecības ražojumiem sekos.

Šāda aizsardzība stimulēs uzņēmumus veidot jaunus amatniecības produktus. Reģioni, kuros darbojas ražotāji, varētu iegūt labumu no sava reģiona tradicionālo amatniecības un rūpniecības izstrādājumu ražošanas, papildus attīstot tūrisma potenciālu, saglabājot un piesaistot kvalificētu darbaspēku, kā arī aizsargājot savu kultūras mantojumu. ĢIN sistēma ir novērtēta kā efektīva un tā sniedz vairākus ieguvumus ražotājiem, proti, tirgū jau šobrīd produktiem ar ĢIN ir iespējams noteikt augstāku tirgus vērtību, nekā salīdzināmiem produktiem bez ĢIN.

 Jautājumi un atbildes par amatniecības un rūpniecības izstrādājumu ĢIN reģistrāciju 

Ko paredz jaunā ĢIN Regula (Regula (ES) 2023/2411 (2023. gada 18. oktobris) par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību) attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu aizsardzību? 

2023. gada 18. oktobrī pieņemtā ĢIN Regula, kas nosaka vienotu aizsardzību ES, paredz noteikumus attiecībā uz: 

  • vienkāršu un efektīvu amatniecības un rūpniecības ražojumu ĢIN reģistrāciju; 
  • efektīvu kontroli un aizsardzību attiecībā uz amatniecības un rūpniecības ražojumu ĢIN, arī attiecībā uz šādu ražojumu tirdzniecību internetā, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus integritāti; 
  • ražotāju uzdevumiem, tiesībām un pienākumiem, kas noteikti, lai pārvaldītu ĢIN. 
  • Uzlabos amatniecības un rūpniecības ražojumu aizsardzību ES teritorijā,  arī aizsardzību pret viltošanu. Aizsardzības sistēma stimulētu atbilstošu ražojumu apzināšanu, veicinot kā materiālā, tā nemateriālā kultūras mantojuma turpinātību. 
  • Reģionos, kuros darbojas ražotāji, paredzama vietējās ekonomikas attīstība ne tikai nacionālā mērogā, bet  attīstot arī tūrisma potenciālu. 
  • Reģioniem būs iespēja saglabāt un piesaistīt kvalificētu darbaspēku; 
  • Tirgū jau šobrīd produktiem ar ĢIN ir iespējams noteikt augstāku tirgus vērtību, nekā pielīdzināmiem produktiem bez ĢIN, patērētājiem nodrošinot autentisku ražojumu pieejamību un to pastāvīgas kvalitātes garantiju.

Latvijai būs saistoša divu posmu amatniecības un rūpniecības ražojumu ĢIN reģistrācijas sistēma: 

Pirmais posms – ražotāju grupa (izņēmumu gadījumā arī atsevišķs ražotājs) iesniedz pieteikumu Patentu valdē. Patentu valde, kā dalībvalsts kompetentā iestāde izvērtē pieteikumu, īsteno valsts iebildumu procedūru un, izpildoties ĢIN regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,  iesniedz pieteikumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO); 

Otrais posms – EUIPO izskata pieteikumu, rīko Savienības mēroga iebildumu procedūru un pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt aizsardzību.  Kad pieņemts lēmums par reģistrāciju, EUIPO ES reģistrā ietver amatniecības un rūpnieciskā ražojuma nosaukumu, veidu, aprakstu, izcelsmes valsti  un pieteicēja nosaukumu.

Lai kvalificētos ĢIN aizsardzības saņemšanai, ražojumam ir jāatbilst šādām prasībām: 

  • ražojuma izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī; 
  • ražojuma konkrētā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir galvenokārt saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; 
  • vismaz viens būtiskais ražojuma ražošanas posms notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. 

Lai pārliecinātos, ka ražojums atbilst tā specifikācijai, pirms produktu laišanas tirgū ražotāji Patentu valdē iesniedz pašdeklarāciju.  

Ja Patentu valde ir pārliecinājusies, ka pašdeklarācijā sniegtā informācija ir pilnīga un konsekventa, un tai nav citu atrunu attiecībā uz atbilstību, tiek izsniegts sertifikāts par atļauju izmantot ĢIN attiecīgajam ražojumam. Ja pašdeklarācijā ir acīmredzamas kļūdas vai neatbilstības, ražotājam dod iespēju papildināt vai labot pašdeklarāciju. 

Vai pašdeklarācija būs jāiesniedz atkārtoti? 

Lai pierādītu pastāvīgu  ražojuma atbilstību specifikācijai, pašdeklarāciju paredzēts atkārtoti iesniegt ik pēc trim gadiem. Ražotājiem būs arī nekavējoties jāiesniedz atjaunināta pašdeklarācija, ja ražojuma specifikācijā ir izdarīti būtiski grozījumi. Ražotājam jāuzņemas pilna atbildība par to, lai nodrošinātu, ka pašdeklarācijā sniegtā informācija ir pilnīga, konsekventa un pareiza. 

Šādu pašdeklarāciju kontroli Latvijā veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pēc Patentu valdes pieprasījuma. Tas nozīmē, ka, ja Patentu valdes ekspertam ir šaubas par pašdeklarācijā norādīto informāciju, t var lūgt PTAC veikt  attiecīgā ražojuma atbilstības kontroli.  

PTAC būs tiesības veikt atbilstības pārbaudes tirgū, tostarp attiecībā uz tirdzniecību internetā, pamatojoties uz riska analīzi un ņemot vērā neatbilstības, tostarp krāpnieciskas vai maldinošas prakses iespējamību. Ja tiek konstatēta neatbilstība ražojuma specifikācijai, PTAC būs tiesīga izdot administratīvo aktu, lai nodrošinātu, ka iesaistītie ražotāji izlabo šo situāciju un novērš turpmāku neatbilstību. 

Trīs mēnešu laikā no pieteikuma publicēšanas dienas  jebkura persona, kurai ir leģitīmas intereses un kas ir iedibināta vai ir rezidente tajā dalībvalstī, kura ir atbildīga par reģistrācijas valsts posmu, vai tajās dalībvalstīs,kurās attiecīgais ražojums ir cēlies, var iesniegt kompetentajai iestādei (Latvijā - Patentu valdei) iebildumu pret pieteikumu.  

Iebildumu balsta uz vienu vai vairākiem no šādiem pamatiem: 

  • ierosinātā ĢIN neatbilst ĢIN Regulā noteiktajām aizsardzības prasībām; 
  • ierosinātās ĢIN reģistrācija būtu pretrunā ĢIN Regulas 42. vai 43. pantam, vai 44. panta 2. punktam, proti, ja: 
  • nosaukums ir sugas vārds; 
  • nosaukums ir homonīms; 
  • nosaukums varētu maldināt patērētāju par ražojuma izcelsmi, un sajaucams ar preču zīmi ar reputāciju vai plaši pazīstamu preču zīmi. 
  • ierosinātās ĢIN reģistrācija apdraudētu identiska vai līdzīga tirdzniecībā lietota nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu ražojumu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms paredzētās publicēšanas dienas. 

Pēc tam, kad Patentu valde ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, tā iesniedz EUIPO pieteikumu reģistrācijai Eiropas Savienībā. Šādos gadījumos pieteikumā iekļauj: 

  • vienoto dokumentu (ĢIN Regulas 10. pants); 
  • pavaddokumentus (ĢIN Regulas 11. pants); 
  • Patentu valdes apliecinājumu, ka pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem saskaņā ar ĢIN Regulu; 
  • atsauci uz publicēto ražojuma specifikāciju. 

Preču zīmju likumā kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par ĢIN pārkāpumiem ir noteikta Valsts policijai. Spēkā esošajā Preču zīmju likuma XIII nodaļā ir paredzēti sodi par administratīviem pārkāpumi preču zīmju un ĢIN aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā. 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 paredz nosacījumus un procedūras muitas dienestu rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp tiesības attiecībā uz ĢIN, ir pakļautas vai tām vajadzētu būt bijušām pakļautām muitas uzraudzībai vai muitas kontrolēm ES muitas teritorijā.