Nozares ziņas
ūdeņradis

Gada sākumā publicēts Eiropas Patentu iestādes (EPO) un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) kopīgais pētījums par inovācijām ūdeņraža enerģijas pielietojumā. Ziņojums – “Ūdeņraža patenti tīrai nākotnes enerģijai” ir jaunākais un plašākais pētījums par globālajām tendencēm ūdeņraža tehnoloģiju jomā laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam. Analīzes mērķis bija iekļaut visas tehnoloģijas, kuras IEA izsekojusi kā potenciālus ieguldījumus nulles emisiju līmeņa sasniegšanai. 

Ziņojuma autori konstatējuši, ka inovācijās ūdeņraža enerģijas pielietojumā dominē risinājumi ar zemu emisijas līmeni. Šādu patentu strauji pieaugošais skaits norāda - vadošo lomu tīras enerģijas izstrādnēs pārņēmušas Eiropas Savienība (28%) un Japāna (24%), savukārt ASV (20%) pēdējā desmitgadē zaudējusi savas līderpozīcijas. Ūdeņradim, kas ražots no zemas emisijas izejvielām ir potenciāls samazināt globālās ekonomikas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem. Ilgtermiņā tā ir labākā iespēja, kā novērst svārstīgo degvielas cenu ietekmi uz tādām kritiskām nozarēm kā transports, elektrības un siltuma apgāde, kā arī minerālmēslojuma ražošana. 

No Eiropas valstīm līderi ūdeņraža tehnoloģiju patentēšanā ir Vācija (11%), Francija (6%) un Nīderlande (3%). Ievērojams ūdeņraža patentu apjoms ir arī Liebritānijā, Šveicē un Kanādā. Inovāciju pielietojumā dominē automašīnu rūpniecība, savukārt elektroenerģijas ražošanā, tālsatiksmes pārvadājumos, aviācijā, siltuma apgādē un smagajā rūpniecībā, zaļās enerģijas pielietojums jāpalielina.  

"Ūdeņraža potenciāla izmantošana ir galvenā Eiropas stratēģijas sastāvdaļa, lai līdz 2050. gadam panāktu klimata neitralitāti. Šis ziņojums atklāj iepriecinošus pārejas modeļus dažādās valstīs un rūpniecības nozarēs, tostarp Eiropas lielo ieguldījumu jaunu ūdeņraža tehnoloģiju izveidē. Tas arī izceļ jaunuzņēmumu ieguldījumu ūdeņraža inovācijā un to paļaušanos uz patentiem, lai izgudrojumus laistu tirgū," secina EPO prezidents Antoniu Kampinušs.  

grafiks
Valstis ar lielāko ūdeņraža patentu skaitu 2011. - 2020. gadā.

Ūdeņraža ražošanai līdz šim, pārsvarā izmanto fosilās izejvielas, taču apkopotie patentēšanas dati norāda uz aktīvu pāreju uz alternatīvām, zemu emisiju metodēm, piemēram, elektrolīzi. Tehnoloģijas, kuru pamatā ir klimata neitrāli risinājumi, veidoja gandrīz 80% no visiem patentiem, kas saistīti ar ūdeņraža ražošanu 2020. gadā. Straujais inovāciju pieaugums elektrolīzes jomā rada priekšnoteikumus rūpnieciskās ražošanas izvēršanai. Tādējādi tehnoloģiju patentēšanas līderiem Eiropā ir priekšrocības investīciju piesaistei tīras enerģijas ražošanai.  

Ūdeņraža enerģija jau krietnu laiku ir autobūves inovāciju centrā un patentēšanas rādītāji turpina augt, galvenokārt pateicoties Japānas autoražošanas industrijai. Ūdeņraža izstrādņu potenciāls aviācijas pārvadājumos, smagajā rūpniecībā, elektroenerģijas un siltuma ražošanā vēl nav pietiekoši novērtēts. Vienīgi tērauda ražošanā, pēc Eiropas valstu vienprātīgas apņemšanās samazināt emisiju līmeni nozarē, vērojams ūdeņraža patentu pieaugums.  

Pēdējā desmitgadē būtiski audzis ūdeņraža patentu skaits ķīmijas rūpniecībā un globālie līderi ir Eiropas valstu nozares novatori. Dominējošie virzieni ir elektrolīze un jauni kurināmā elementi. 

Pētījumā arī konstatēts, ka vairāk nekā puse no 10 miljardiem dolāru lielajiem riska kapitāla ieguldījumiem ūdeņraža uzņēmumos 2011.-2020. gadā veikti jaunuzņēmumos, kas patentējuši savus izgudrojumus. Pie tam tie, kas jau bija patentējuši savus pieteikumus tādās jomās kā elektrolīze, kurināmā elementi vai zemas emisijas metodes ūdeņraža iegūšanai no gāzes, saņēma vairāk nekā 80% no vēlīnā posma investīcijām jaunuzņēmumos. Patenta reģistrēšana ir nozīmīgs faktors finansējuma piesaistē.  

Ūdeņraža nozīme fosilā kurināmā emisiju samazināšanā pieaug, tomēr tā nākotne ir atkarīga no dažādu veidu aprīkojuma izstrādnēm un jaunu tirgu izveides. Tas prasa vairāk laika, ieguldījumus un rada papildus riskus. Inovāciju patentēšana ir viens no veidiem kā izgudrotāji var atgūt ieguldījumus. Pilna ūdeņraža enerģijas izmantošanas cikla ieviešana, kas ietver piegādes, uzglabāšanu, sadali, pārveidošanu un gala pielietojumu, iespējams, ir sarežģītākā tehniskā problēma, ko mūsdienās risina enerģētikas inženieri. Patenti ir spēcīgs inovācijas aktivitātes indikators, kas var sniegt ļoti detalizētu ieskatu tīras enerģijas zinātnisko izstrāžu virzībā un norādīt veiksmīgākos risinājumus klimata neitrālas politikas īstenošanā.  

Ar pētījumu var iepazīties: ŠEIT

Informāciju sagatavoja:

Andris Vanadziņš

Projektu vadītājs
Andris.Vanadzins [at] lrpv.gov.lv