Ķīna joprojām notur līderes pozīcijas patentu, preču zīmju un dizainparaugu pieteikumu skaita ziņā. Jāatzīmē, ka intelektuālā īpašuma aizsardzības priekšrocības novērtē ne tikai Ķīnas, bet arī ārvalstu pieteicēji, piesakot sava nemateriālā īpašuma aizsardzību Ķīnā – vienā no visstraujāk augošajām pasaules ekonomikas valstīm.
Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) statistikas dati liecina, ka 2017. gadā tika novērots rekordliels pieprasījums pēc intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības – izgudrotāji un novatori no visas pasaules kopumā iesniedza 3,17 milj. patentu pieteikumus, kas ir par 5,8 % vairāk nekā 2016. gadā.
“Pieprasījums pēc intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pieaug straujāk nekā globālās ekonomiskās izaugsmes līmenis, kas liecina par to, ka inovācijām, kas tiek balstītas uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ir aizvien lielāka komerciālā vērtība,” norāda WIPO ģenerāldirektors Frānsiss Garijs (Francis Gurry). „Pēdējo desmit gadu laikā Ķīna ir ievērojami attīstījusi savu intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu, kā arī inovāciju vidi, kļūstot par vienu no līderēm inovāciju jomā visā pasaulē.”
Ķīnas Nacionālā intelektuālā īpašuma pārvalde (iepriekš – Ķīnas Tautas Republikas Intelektuālā īpašuma valsts iestāde) 2017. gadā saņēma vislielāko patentu pieteikumu skaitu (1,38 milj.), apsteidzot Amerikas Savienotās Valstis (ASV) (606 956), Japānu (318 479), Korejas Republiku (204 775) un Eiropas Patentu iestādi (166 585). Turklāt tika mainīta patentu un dizainparaugu pieteikumu statistikas apkopošanas prakse – tagad tiek uzskaitīti tikai tie pieteikumi, par kuriem ir samaksātas nodevas.
Saskaņā ar WIPO aplēsēm 2017. gadā visā pasaulē tika iesniegti 9,11 miljoni preču zīmju pieteikumi, kas ietver sevī 12,39 milj. preču un pakalpojumu klases. Pieteikumos norādīto klašu skaits 2017. gadā pieauga par 26,8 %, kas ir būtisks pieaugums jau astoto gadu pēc kārtas. Arī preču zīmju jomā pirmo pozīciju ieņem Ķīna ar 5,7 milj. preču zīmju pieteikumiem, apsteidzot ASV (613 921), Japānu (560 269), Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO; 371 508) un Irāna (358 353).
Rūpnieciskā dizaina jomā visā pasaulē tika iesniegts gandrīz miljons pieteikumu (945 100. Ķīnas Nacionālā intelektuālā īpašuma pārvalde saņēma gandrīz 700 000 pieteikumu dizainparaugu aizsardzībai, kas atbilst 50,6 % no kopējā pieteikumu skaita pasaulē. Ķīnai seko EUIPO (111 021), Korejas Republika (67 357), Turcija (46 875) un ASV (45 881). Visstraujākais pieteikumu skaita pieaugums rūpnieciskā dizaina jomā bija vērojams Apvienotajā Karalistē (+92,1 %), Spānijā (+23,5 %) un Šveicē (+17,9 %).
Ziņojuma dati atspoguļo arī Latvijas patentu, preču zīmju un dizainparaugu pieteicēju aktivitāti. 2017. gadā nacionālajā procedūrā tika saņemti 97 patentu pieteikumi, 1798 preču zīmju reģistrācijas pieteikumi, kā arī 49 pieteikumi dizainparaugu aizsardzībai.
2017. gadā augu šķirņu pieteikumi pasaulē pieauga par 11,7 % – kopumā sasniedzot 18 490 pieteikumus. Augu šķirņu aizsardzības jomā Ķīnas Nacionālās intelektuālā īpašuma pārvalde saņēma vislielāko pieteikumu skaitu (4 465), apsteidzot Eiropas Savienības Augu šķirņu biroju (CPVO; 3422), ASV (1557), Ukrainu (1345) un Japānu (1019). Pieteikumu skaita pieaugums augu šķirņu aizsardzības jomā bija vērojams ne tikai Ķīnā (+ 52,8 %), bet arī Ukrainā (+ 5,6 %), Japānā (+ 4,3%) un CPVO (+ 3,7%), savukārt ASV piedzīvoja kritumu par 2,9 %. Augu šķirņu aizsardzībai no Latvijas ir saņemts tikai viens pieteikums, savukārt kopumā uz 2017. gada beigām spēkā bija 186 augu šķirnes.
WIPO ziņojumā tiek aplūkota arī pasaules valstu aktivitāte attiecībā uz aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN). Iegūtie dati no 82 valstu un reģionālajām iestādēm liecina, ka 2017. gadā kopējais ĢIN skaits ir sasniedzis aptuveni 60 000. Ziņojumā tiek apkopoti dati par spēkā esošo reģistrēto ĢIN skaitu pasaulē. Starp aktīvākajām valstīm ar lielāko spēkā esošo ĢIN skaitu Latvija ierindojās 15 vietā ar 4932 ES ĢIN un 2 Latvijas izcelsmes ĢIN.
Pirmo reizi WIPO sniedz statistikas datus arī par radošās ekonomikas (creative economy) veiktspēju. Ieņēmumi izdevējdarbības jomā no 11 valstīm trīs nozarēs (tirdzniecība, izglītība un zinātne, tehnika un medicīna) veidoja 248 miljardus USD ieņēmumu. Ķīna ierindojās pirmajā vietā ar vislielākajiem ieņēmumiem (202,4 miljardi USD), kam seko ASV (25,9 miljrd. USD), Vācija (5,8 miljrd. USD) un Apvienotā Karaliste (4,7 miljrd. USD).
Digitālie izdevumi radīja 28,3 % no kopējiem tirdzniecības nozares ieņēmumiem Ķīnā, 23,5 % Japānā, 18,4 % Zviedrijā, 13,2 % Somijā un 12,9 % ASV. ASV 2017. gadā pārdeva 2,693 milj. eksemplāru, kam sekoja Apvienotā Karaliste (647 milj.), Brazīlija (617 milj.) un Francija (430 milj.).
Vairāk par WIPO pārskatu var atrast šeit >>>
Informāciju sagatavoja:
Santa Lozda
Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra
Informācijas pakalpojumu nodaļas
Vadošā referente
Tālr.: 67227310
E-pasts: santa.lozda@lrpv.gov.lv