Jau vairāk nekā 10 gadus intelektuālā īpašuma (IĪ) sistēmas lietotāji tiek pakļauti krāpnieku aktivitātēm. Nereti daļa no IĪ reģistrētājiem kļūst par viņu upuriem, tādējādi zaudējot apjomīgus finanšu līdzekļus, kas tiek samaksāti par nesaņemtu pakalpojumu. Vidējā summa, ko krāpnieki prasa no sava upura, ir aptuveni 1500 eiro, bet kopējie ieņēmumi no šiem noziegumiem tiek lēsti virs 26 miljoniem eiro gadā.
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Eiropas Savienības Aģentūra tiesībsaizsardzības sadarbībai (EUROPOL) ziņojumā “Misleading payment request fraud targeting intellectual property right owners” norādīts, ka, izmantojot publiski pieejamu informāciju par intelektuālā īpašuma reģistrēšanas darbībām, krāpnieki saviem upuriem piedāvā neesošus pakalpojumus vai arī pieprasa nepamatotus papildu maksājumus, pasniedzot tos kā likumīgu daļa no reģistrācijas procesa.
Sākotnēji šī noziedznieku darbošanās bija lokāla, neliela problēma, kas nu jau ir izvērsusies par plašu un ienesīgu krāpniecības biznesu, kas ietekmē tūkstošiem cilvēku un uzņēmumu visā Eiropā un vēl vairāk pasaulē.
Lai maldinātu IĪ reģistrācijas pieteicējus, krāpnieki pēdējo gadu laikā arvien vairāk izmanto e-pastu, maksājuma pieprasījumam pievienojot oficiālas nacionālās vai starptautiskās IĪ iestādes nosaukumu atdarinājumus un viltotus sertifikātus, kas atgādina īstus. Šiem e-pastiem tiek pievienoti arī QR kodi, kas aizved uz viltus mājaslapām. Ir gadījumi, kad šajos dokumentos iekļauti arī viltoti augsta ranga amatpersonu paraksti.
Kopš 2022. gada EUIPO Klientu apkalpošanas nodaļā ir saņemti vairāk nekā 2000 ziņojumu par maldinošiem rēķiniem un viltus maksājumu pieprasījumiem. Lai labāk izprastu šīs krāpniecības jaunās tendences un metodes, veikta padziļināta analīze.
Viena no galvenajām sastāvdaļām šajās krāpšanas shēmās ir bankas konti. Kopš 2022. gada krāpnieki ir izmantojuši vairāk nekā 114 dažādus banku kontus, kas atvērti 48 dažādās bankās. Saskaņā ar statistikas datiem visbiežāk izmantotie konti Eiropas Savienībā (ES) bija atvērti Vācijā, Polijā un Slovākijā. Konti izmantoti arī citās valstīs, tostarp Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, Itālijā, Lietuvā, Nīderlandē un Spānijā. Ārpus ES visbiežāk izmantotie bankas konti atradās Ēģiptē, Kazahstānā, Serbijā un Šveicē.
Lielākā daļa vēstuļu ar maldinošiem rēķiniem tiek sūtītas pa pastu no Vācijas, Ungārijas un Nīderlandes.
Krāpšanai ir divas metodes – maldinoši rēķini vai vēstules sūtīšana no it kā augsta ranga amatpersonas.
Krāpšana ar maldinošiem rēķiniem notiek tad, kad cilvēkiem tiek izsūtīts rēķins vai maksājuma pieprasījums par pakalpojumu, kas vai nu nav sniegts vispār, vai arī nav ticis pasūtīts. Šādi krāpnieki cenšas izkrāpt naudu, izmantojot maldināšanu. Savukārt krāpšana, izliekoties par citu personu, nozīmē, ka krāpnieks tēlo kādu citu – piemēram, iestādes pārstāvi – lai pieviltu upuri un iegūtu nelikumīgu finansiālu labumu.
Bieži vien krāpnieki apvieno abus šos paņēmienus – gan izsūta viltotus rēķinus, gan izliekas par kādu oficiālu pārstāvi, lai iegūtu naudu no cilvēkiem, kas izmanto intelektuālā īpašuma sistēmu.
Kā darbojas viltus rēķinu krāpniecības shēma?
Krāpnieki vispirms cenšas iegūt upura uzticību. Tiek izmantota e-pasta viltošana (spoofing), lai radītu iespaidu, ka vēstule būtu sūtīta no oficiālas iestādes – piemēram, EUIPO. E-pasta sūtītāja tiek ievietots augsta ranga amatpersonas vārds, piemēram: “Andrea Di Carlo, EUIPO izpilddirektora vietnieks”, radot pārliecību par svarīgu un uzticamu sūtītāju.
Lai e-pasti izskatītos vēl pārliecinošāki, tiek izmantoti līdzīgi domēnu nosaukumi kā oficiālajām iestādēm, piemēram: euipo-mail.eu, euipo-invoice.eu. Krāpnieki nosūta e-pastus īsi pēc tam, kad pieteikums par preču zīmi ir iesniegts vai publicēts – apmēram 7 līdz 14 dienas pēc šīm darbībām. Viņi izmanto reālu informāciju no publiski pieejamiem reģistriem: pieteikuma datumu un numuru, preču zīmes nosaukumu, pieteicēja datus, pakalpojumu un preču sarakstu, grafisko attēlu. Tas viss liek e-pastam izskatīties autentiskam, un upuris neapzinās, ka šie dati ir publiski pieejami.
Tālāk krāpnieki informē, ka preču zīme ir veiksmīgi reģistrēta, radot upurim pozitīvas emocijas un sajūtu, ka viss process tuvojas noslēgumam. Pēc tam viņi lūdz samaksāt papildu maksu, kas tiek uzdota par obligātu soli reģistrācijas pabeigšanai. Maksājums jāsamaksā 14 dienu laikā, lai radītu steidzamības un pienākuma sajūtu.
E-pastos tiek norādīta maksa no 740 līdz 780 eiro, kas ir ļoti līdzīga, kā EUIPO noteiktā maksa – 850 eiro. Lai rēķins izskatītos vēl ticamāks, tam tiek pievienots arī maksājuma atsauces kods, kas sastāv no ciparu un burtu kombinācijas, kas atdarina īstus EUIPO maksājuma kodus. Tikmēr rēķinā norādītie bankas konti visbiežāk atrodas ES valstīs (piemēram, Polijā, Slovākijā, Vācijā, Nīderlandē), bet dažkārt arī ārpus ES (piemēram, Gruzijā, Turcijā, Kenijā), lai apgrūtinātu izsekošanu.
Pieteicējiem svarīgi zināt, ka EUIPO neizsūta vēstules vai rēķinus ar aicinājumu samaksāt par pakalpojumiem, kā arī iestāde izmanto tikai divus bankas kontus, kuru rezidences valsts ir Spānija.
E-pasta noslēgumā krāpnieki uzstāj, ka, ja maksājums netiks veikts laikā, preču zīmes reģistrācija tiks atcelta. Tas upurī vieš bailes zaudēt iegūto un vēl vairāk veicina steidzamu maksājuma veikšanu.
Lai pastiprinātu ticamību, krāpnieki e-pastam pievieno viltotu sertifikātu ar simboliku, tostarp logotipiem, krāsām un citiem elementiem kas izskatās tuvu līdzīga oficiālo iestāžu, pārstāvniecību lietotājai:
– EUIPO logotipu;
– Eiropas Savienības krāsām (zils un dzeltens);
– Eiropas karogam līdzīgu simboliku (zvaigžņu aplis);
– Eiropas kontinentu attēlu kā fonu.
Šie elementi tiek izmantoti, lai radītu drošības un uzticamības sajūtu, kas piespiež cilvēku noticēt un samaksāt.
Sadarbībā ar EUROPOL, veicot izmeklēšanu, noskaidrojies, ka krāpnieki arvien pielāgojas jaunākajām metodēm un tehnoloģijām, lai savas darbības padarītu maksimāli ticamas. Nereti tiek izmantoti bēgļu un migrantu personiskie dati, lai izveidotu bankas konts. Tāpat tiek izmantoti tā sauktie “naudas mūļi” – cilvēki, kuri nonākuši finanšu grūtībās vai citā neapskaužamā situācijā, un šādi viņiem tiek apsolīts atrisināt problēmas. “Naudas mūļu” uzdevums ir iekasēt naudu no krāpnieku upuriem un nodot to tālāk krāpniekiem.
Kā rīkoties, ja tiek saņemts aizdomīgs rēķins vai maksājuma pieprasījums, var lasīt ŠEIT.
Savukārt EUIPO tīmekļvietnē ir pieejama aktuālā informācija par to, kādi izskatās krāpnieciskie rēķini un cita būtiska informācija.
Informāciju sagatavoja: