Nozares ziņas
Diagrammas

Pētījumā analizēta COVID-19 krīzes ekonomiskā ietekme uz nozarēm, kurās plaši izmanto dažādas intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT). Analīze balstās uz jaunākajiem Eurostat datiem, uzņēmējdarbības īstermiņa statistiku (STS), kas aptver visas ekonomikas nozares 2020. gadā, un uz Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Eiropas Patentu iestādes (EPO) iepriekš veiktajiem pētījumiem.

Galvenie secinājumi:  

  • Ekonomikas samazinājums 2020. gada pēdējos mēnešos (otrais vilnis) galvenokārt ir ietekmējis tūrismu un ar ceļojumiem saistītos pakalpojumu sektorus.  

  • Pētot katru nozari atsevišķi, tika atklāts, ka no 2020. gada marta līdz jūnijam visvairāk tika skartas patentu un dizainparaugu nozares. Savukārt no jūlija līdz septembrim izaugsmes tempi stabilizējās līdzīgā līmenī gan preču zīmju, gan dizainparaugu, gan arī patentu nozarēs, kā rezultātā gada kritums bija no 6% līdz 9%. Gada beigās tikai autortiesību rādītājs ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni.  

  • 2020. gadā nozaru rīcība, kurās plaši izmanto IĪT, četrās lielākajās ES dalībvalstīs uzrāda līdzīgu tendenci, bet ar atšķirīgu izaugsmes tempu. Spānija un Vācija ir valstis, kurās ražošanas industrija darbojās labāk nekā Francijā un Itālijā. 

  • IĪT vairumtirdzniecības un pakalpojumu nozarēs Spānija ir valsts ar vislielāko kritumu, izņemot patentu rādītāju. Tas ir saistīts gan ar valsts ekonomisko struktūru, gan ar pakalpojumu sektora dalībnieku rīcību, kuru darbība pandēmijas laikā tika ierobežota vai pārtraukta. 

  • Nozarēs, kurās plaši tiek izmantotas IĪT, samazinājums ir lielāks nekā ES kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gadā. Tomēr šīs nozares ir procikliskas, tāpēc ir sagaidāmas lielākas svārstības ne tikai lejupslīdē, bet arī atkopšanās fāzē.  

  • Salīdzinot ekonomiskos rādītājus 2020. un 2009. gadā, IKP samazinājums pašreizējā krīzē ir lielāks. Taču visi IĪT rādītāji, izņemot autortiesības, 2009. gada finanšu krīzes laikā piedzīvoja straujāku kritumu. Tā rezultātā IĪT intensitātes samazināšanās pašreizējā krīzē ir tikai par 3% augstāka nekā IKP, savukārt 2009. gada finanšu krīzē tā bija par 9% augstāka.  

  • Vidēja termiņa tendence arī liecina, ka nozaru, kurās plaši izmanto IĪT, atkopšanās 2010. gadā bija spēcīgāka un ātrāka nekā pārējā ekonomikā, kas apstiprina šo nozaru procikliskumu.  

EUIPO 2021. gadā cieši uzraudzīs to nozaru attīstību, kurās plaši izmanto IĪT, lai veicinātu to atkopšanos līdz pirmskrīzes līmenim un prognozētu iespējamos jaunos kritumus nozaru vājuma dēļ, īpašu uzmanību pievēršot pakalpojumu sektoram. Turpmākajā izpētē tiks izvērtēti vadošie rādītāji, kas norāda IĪT nozaru pagrieziena punktus, pamatojoties uz šajā pētījumā izmantotajiem STS datiem.

Ekonomikas rādītājus Eiropas Savienībā (ES), kā arī dažās lielākajās nozarēs dalībvalstīs, kurās IĪT izmanto plašāk nekā pārējā ekonomika, ik mēnesi uzrauga ar 2 mēnešu kavēšanos un salīdzina ar IKP izmaiņām. Pēc tam tiek veikta vidēja termiņa analīze, lai izpētītu 2009. gada finanšu krīzes ietekmi, kas ļauj labāk izprast IĪT intensīvo nozaru ciklisko uzvedību un rīcību. 

Plašāka informācija un dati pieejami šeit.  

Informāciju par citām Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra publikācijām Jūs varat atrast EUIPO tīmekļa vietnē

 

Informāciju sagatavoja: 

Karīna Breimane

Vecākā referente
Karina.Breimane [at] lrpv.gov.lv