2024. gadā ieguldījumi ar intelektuālo īpašumu saistītos nemateriālajos aktīvos, piemēram, datos, programmatūrā, zīmolos, ir pieauguši trīs reizes straujāk, nekā ieguldījumi fiziskajos aktīvos, kas saistīts ar stagnāciju procentu likmju noteikšanā un gauso ekonomikas atveseļošanos.
Latvijā ieguldījumi nemateriālajos aktīvos 2024. gadā veidoja gandrīz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ierindojot to 16. vietā starp Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) un Itālijas Luiss Biznesa skolas kopīgi sagatavotā “Pasaules nemateriālo ieguldījumu apskata” otrajā izdevumā apskatītajām 27 pasaules valstīm. Labāki rādītāji ir Igaunija un Lietuvai – attiecīgi 11% un teju 12% no IKP. Tomēr vienlaikus Latvijai šis rādītājs ir ievērojami pieaudzis kopš 1995. gada, kad investīcijas bija aptuveni 5,5% apmērā no IKP.
Ziņojumā norādīts, ka 2024. gada laikā nemateriālie ieguldījumi 27 valstīs ar augstu un vidēju ienākumu līmeni pieauga par aptuveni 3%, sasniedzot 7,6 triljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 7,4 triljoniem ASV dolāru 2023. gadā.
Saskaņā ar ziņojumu 2024. gadā ASV kļuva par līderi nemateriālo aktīvu ieguldījumu apjomā, kam sekoja Francija, Vācija, Japāna un Apvienotā Karaliste. Tikmēr Zviedrija ir saglabājusi savu pozīciju kā visintensīvākā nemateriālo ieguldījumu ekonomika – šajā valstī nemateriālie ieguldījumi veido 16% no IKP. Tai seko ASV, Francija un Somija, kur šis rādītājs sasniedz 15% no IKP. Savukārt Indijas nemateriālo ieguldījumu intensitāte, kas ir tuvu 10%, pārsniedz daudzu Eiropas Savienības valstu, kā arī Japānas līmeni.
No nemateriālo ieguldījumu veidiem tieši programmatūra un datubāzes ir kļuvušas par visstraujāk augošo nemateriālā ieguldījuma veidu, palielinoties par 7% laika periodā no 2013. līdz 2022. gadam. Liela ietekme šim lēcienam ir mākslīgajam intelektam. Kā norāda pētījuma autori, mākslīgā intelekta ietekmē vispirms tiek radīta kapacitāte – izveidota nepieciešamā infrastruktūra, kam seko nākamais posms – strukturālās pārmaiņas, kuru laikā uzņēmumi pārveido savu darbību, pielāgo procesus un stiprina darbinieku kompetences, lai mākslīgā intelekta risinājumus varētu integrēt ikdienas procesos. Spilgts piemērs šim ir ASV, kur 2023. un 2024. gadā ieguldījumi infrastruktūrā un iekārtās pieauga par vairāk nekā 4%, un pieaugumu veicināja investīcijas tādos mērķos kā superdatori, mākoņtehnoloģijās.
Šiem nemateriālajiem aktīviem seko jauni komercializējami produkti, pētniecība un attīstība, dizains un zīmoli.
Vienlaikus ir vērojams, ka veidojas būtiska atšķirība starp divu veidu ekonomikām. Tajās valstīs, kur ieguldījumi nemateriālajos aktīvos jau ir dominējoši, plaisa starp ieguldījumiem nemateriālajos un materiālajos aktīvos turpina palielināties. Pie šīm valstīm pieder ASV, Zviedrija, Francija un Apvienotā Karaliste. Savukārt tajās ekonomikās, kur vēl joprojām dominē ieguldījumi materiālajos aktīvos, ir vērojama pretēja tendence – plaisa samazinās, jo ieguldījumi nemateriālajos aktīvos aug straujāk. Starp šīm valstīm ir Spānija, Itālija un Vācija. Tas liecina par iespējamu izlīdzināšanās jeb “panākšanas” procesu.
Pilns ziņojums pieejams WIPO tīmekļvietnē
Informāciju sagatavoja