Pēdējo desmit gadu laikā kvantu tehnoloģiju jomā pieckārtīgi pieaudzis starptautisko patentu pieteikumu skaits, un šis kāpums ir ievērojami straujāks nekā vidēji visās pārējās tehnoloģiju nozarēs, liecina Eiropas Patentu iestādes (EPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) kopīgi veiktais pētījums.
Rezultātu iegūšanai analizētas starptautiskās patentu saimes jeb patentu pieteikumu kopumi, kas iesniegti vairākās valstīs un liecina par izgudrojumu augstu komerciālo un tehnoloģisko nozīmīgumu.
Ziņojumā izceltas trīs kvantu tehnoloģiju jomas, kurās patentu pieteikumu izaugsme bijusi visnozīmīgākā: kvantu komunikācija, kvantu sensorika un kvantu skaitļošana. Kvantu komunikācija un kvantu sensorika pēdējos gados ir būtiski attīstījušās, paplašinot kvantu tehnoloģiju pielietojumu — no drošas datu pārsūtīšanas līdz īpaši precīziem mērījumiem medicīnā un inženierzinātnēs. Savukārt kvantu skaitļošana izceļas kā straujāk augošā joma, kur patentu pieteikumu skaits pieaudzis līdz pat 16 reizēm.
Starp valstīm, no kurām nāk visvairāk patentu pieteikumu kvantu tehnoloģiju jomā, izceļas Vācija, Apvienotā Karaliste un Francija, kas vienlaikus ir arī līderes pētniecības un attīstības (R&D) jomā Eiropā. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis uzskatāmas par vadošo valsti kvantu tehnoloģiju attīstībā kopumā, ņemot vērā jaunu uzņēmumu dibināšanu, inovāciju apjomu un kopējo piesaistīto investīciju apmēru visos kvantu tehnoloģiju segmentos. Tikmēr Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja ieņem nozīmīgu un savstarpēji papildinošu lomu topošajā globālajā kvantu tehnoloģiju ainavā — katrai no šīm valstīm ir plaša rūpnieciskā bāze un bagātīgs patentu portfelis.
Pētījumā padziļināti analizēta gandrīz 5 000 jaunuzņēmumu, uzņēmumu, universitāšu un publisko pētniecības organizāciju darbība visā pasaulē, kas iesaistītas kvantu tehnoloģiju izstrādē. Rezultāti liecina, ka laika posmā no 2005. līdz 2024. gadam pieci aktīvākie kvantu tehnoloģiju starptautisko patentu saimju pieteicēji bija uzņēmumi IBM, LG, Toshiba, Intel un Microsoft.
Pētījuma autori norāda, ka, lai gan šie lielie uzņēmumi veido vairāk nekā 80 % no visa kvantu tehnoloģiju sektora, to pamatdarbība lielākoties nav tieši saistīta ar kvantu tehnoloģijām. Tomēr tie iesniedz visvairāk patentu pieteikumu un nodrošina arī lielāko daļu darbavietu kvantu tehnoloģiju ekosistēmā.
Savukārt mazāk nekā 1 000 organizāciju koncentrējas galvenokārt vai tikai uz kvantu tehnoloģiju attīstību. Liela daļa no tām ir nelieli jaunuzņēmumi, kas paļaujas uz agrīnas stadijas investīcijām un publisko finansējumu. Taču pētījums rāda, ka kopš 2021. gada šajā segmentā vērojama izaugsmes un aktivitātes palēnināšanās.
Vienlaikus kvantu tehnoloģiju attīstība saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp pieaugošu koncentrāciju un atkarību globālajās piegādes ķēdēs, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgām sastāvdaļām, piemēram, rūpnieciskajiem dimantiem, alumīnija oksīdu un oksometāliskajiem sāļiem. Uzņēmumiem ir jānodrošina piekļuve augsti specializētiem tehniskajiem talantiem, vienlaikus integrējot arī tā sauktās “mīkstās prasmes”, kas nepieciešamas produktu veiksmīgai ieviešanai tirgū.
Līdz ar to valsts politikas veidotājiem būs jāiet tālāk par vienkāršu inovāciju atbalstu, pievēršot uzmanību visas kvantu tehnoloģiju ekosistēmas stiprināšanai.
Pilns pētījuma ziņojuma teksts pieejams Eiropas Patentu iestādes tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: