Patentu valdes 105. gadadienai veltītā konferencē 8.aprīlī vietējie un starptautiskie intelektuālā īpašuma (IĪ) iestāžu vadītāji un eksperti izcēla IĪ nozīmīgo ietekmi uz valstu un reģionu konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi.
Trīs paneļdiskusiju laikā to dalībnieki dalījās pieredzē par to, kā intelektuālā īpašuma sistēma ietekmē dažādas tautsaimniecības nozares. Tika apspriesti priekšlikumi, kā uzlabot nozaru savstarpējo komunikāciju un sadarbību, kā arī, kādi ir valstu un starptautisko organizāciju uzdevumi intelektuālā īpašuma sistēmas stiprināšanai, lai veicinātu inovāciju un izaugsmi, kas sasaucas ar vienu no galvenajām ES prioritātēm – ekonomisko attīstību un konkurētspējas palielināšanu.
Atklājot konferenci, Patentu valdes direktors Agris Batalauskis izcēla Patentu valdes darbu, lai stiprinātu intelektuālā īpašuma sistēmu kā nacionālā, tā arī starptautiskā līmenī: “Pēdējos gados esam intensīvi strādājuši pie IĪ sistēmas attīstības Latvijā, centušies pēc iespējas uzlabot sabiedrības izpratni par IĪ un tā nozīmīgumu, kā arī stiprinājuši sadarbību ar starptautiskajām iestādēm un birojiem citās valstīs. Šī 105 gadu jubileja ir piemērots brīdis, lai plašākā lokā, kopā ar mūsu sadarbības partneriem diskutētu, rastu idejas un priekšlikumus, kā stimulēt inovācijas, uzlabot mūsu uzņēmumu konkurētspēju, radīt vidi veiksmīgai inovāciju komercializācijai, kā arī veicināt radošumu un investīcijas, kas ir būtisks ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums .”
“Mēs patlaban strādājam pie tādas sistēmas izveidošanas Latvijā, kas palīdzētu attīstīt inovācijas un zinātniskos pētījumus, kā arī nodrošinātu iespējas veiksmīgi izmantot intelektuālo īpašumu, piesaistot investīcijas un veicinot tehnoloģiju attīstību. Šī sistēma ir īpaši būtiska mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir mūsu ekonomikas pamatā. Nodrošinot intelektuālā īpašuma potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu, mēs radām stabilu un konkurētspējīgu vidi, kurā uzņēmēji var ne tikai attīstīties un sadarboties tepat, Latvijā, bet arī paplašināt savas iespējas starptautiskā mērogā, piesaistot ārvalstu investīcijas un stiprinot mūsu valsts ekonomiku un iedzīvotāju labklājību,” pauda tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Konferencē pirmā diskusija “Intelektuālā īpašuma izmantošana inovācijām un izaugsmei: Uzsvars uz sadarbību, tehnoloģiju pārnesi un MVU” bija veltīta kopējai intelektuālā īpašuma sistēmas attīstībai, globālajām tendencēm un nacionālajām IĪ stratēģijām. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka intelektuālais īpašums mūsdienās ir daudz vairāk nekā tikai juridisks instruments – tas kalpo kā būtisks inovāciju, ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas virzītājspēks. Turklāt intelektuālais īpašums ir cieši saistīts ar dažādām nozarēm, tostarp izglītību, zinātni, veselību un vides aizsardzību, un tā nozīme pieaug visā pasaulē, neatkarīgi no valstu attīstības pakāpes.
Tika uzsvērta nepieciešamība mainīt pieeju IĪ, kas pēdējo gadu laikā ir kļuvis par monetizācijas un stratēģiskās plānošanas rīku, palīdzot uzņēmumiem efektīvāk izmantot pētniecības un attīstības (R&D) rezultātus. Liela nozīme ir arī datu pieejamībai par intelektuālā īpašuma tendencēm, lai politikas veidotāji un uzņēmumi varētu pieņemt pamatotus lēmumus un izstrādāt mērķtiecīgas intelektuālā īpašuma stratēģijas.
Diskusijā tika akcentēts, ka Eiropa atpaliek no ASV tehnoloģiskās attīstības un digitalizācijas jomā, īpaši mākslīgā intelekta ieviešanā, kas ietekmē produktivitāti un konkurētspēju. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešami lielāki ieguldījumi inovācijās un jāstiprina atbalsts inovatīviem start-up uzņēmumiem visā Eiropā.
Diskusijā “Patentējamības iespējas jaunajās tehnoloģijās: izaicinājumi, stratēģijas un iespējas” tika aplūkotas patentēšanas tendences jauno, t.s. deep-tech tehnoloģiju jomās. Eksperti pārrunāja patentu iegūšanas procesu, un kā to atvieglot, kā arī tā pielāgošanu mūsdienu straujajam attīstības procesam, kad atsevišķu izgudrojumu dzīves cikls mēdz būt īsāks par pašu patenta piešķiršanas procesu. Diskusijas laikā eksperti pārsprieda, kādas ir priekšrocības mākslīgā intelekta izmantošanai, un kādi varētu būt tā trūkumi, jeb kā tas var apdraudēt patentu sistēmas darbību. Eksperti sniedza ieteikumus, kādi mājasdarbi jāveic pašiem izgudrotājiem, pirms iesniegt patentu pieteikumu.
Savukārt noslēdzošajā paneļdiskusijā “Tehnoloģiju pārnese un komercializācija – savienojot pētniecību un industriju” tās dalībnieki apsprieda galvenos priekšnosacījumus, kas nepieciešami, lai veicinātu veiksmīgu sadarbību starp pētniecības institūcijām un industriju. Trīs jomu – intelektuālā īpašuma, zinātnes un uzņēmējdarbības eksperti diskutēja, kā pilnveidot savstarpējo sadarbību, lai veicinātu zinātnieku radīto tehnoloģiju veiksmīgu komercializēšanu. Diskusijas laikā tika identificēti vairāki būtiski šķēršļi, no kuriem viens, nozīmīgākais, ir nepietiekami efektīva komunikācija starp iesaistītajām pusēm. Šī problēma uzsver nepieciešamību izveidot vidi, kurā zinātnieki un uzņēmēji varētu efektīvi sadarboties, izmantojot kopīgu valodu un izpratni, lai rastu abpusēji izdevīgus risinājumus. Tāpat eksperti uzsvēra, ka tehnoloģiju pārneses centriem ir būtiski aktīvāk un skaidrāk komunicēt par saviem pakalpojumiem un iespējām, lai veicinātu ciešāku sadarbību ar industriju un sekmētu inovāciju ieviešanu tirgū. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka tehnoloģiju pārnese un komercializācija ir būtisks priekšnosacījums tam, lai nodrošinātu, ka inovatīvi pētījumi transformējas praktiskos risinājumos, veicinot ekonomisko izaugsmi.
Konferences noslēgumā Patentu valdes direktors norādīja, ka, lai gan IĪ var šķist sarežģīta joma, visiem kopā ir jātiecas veidot vidi, kurā par IĪ var runāt saprotami, pielāgojoties dažādu auditoriju vajadzībām un katrs varētu pēc iespējas veiksmīgāk izmantot šīs sistēmas sniegtās priekšrocības. "Sadarbojoties un strādājot kopā, mēs varam nodrošināt, ka Latvijā un Eiropā intelektuālais īpašuma aizsardzības sistēma tiek izmantota efektīvāk, paverot ceļu uz izaugsmi un labākiem rezultātiem mums visiem," aicināja A. Batalauskis.
