Viltoto preču importa vērtība, kas ik gadu tiek iepludināta Eiropas Savienības (ES) valstīs, sasniedz gandrīz 99 miljardus eiro, un tie ir 4,7% no kopējā ES preču importa, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) veiktie aprēķini par 2020. –2021. gadu.
Viltoto preču importa vērtība, kas gada laikā importēta ES, bija 98,9 miljardi eiro, un gan absolūtos, gan relatīvos rādītājos tā bija zemāka nekā pirms COVID-19 pandēmijas. Ziņojuma autori norāda, ka 2019. gadā šis tirdzniecības apjoms bija 119 miljardi eiro, veidojot 5,8% no ES importa. Savukārt 2020. gada dati atspoguļo viltojumu importa īslaicīgu samazinājumu – tā vērtība bija par 30% zemāka nekā 2021. gadā.
Ievērojamāki viltojumu importa apjomi ir aplēsti globālā mērogā – 2021. gadā globālās viltojumu tirdzniecības vērtība tika lēsta aptuveni 430 miljardu eiro apmērā, kas veidoja 2,3% no visa pasaules importa apjoma.
Viltojumi ir sastopami gandrīz 50 no 96 preču kategorijām, visbiežāk – augstas vērtības precēs: apģērbā, apavos, ādas izstrādājumos un elektronikā.
Viltoto preču klāsts, kas 2020.–2021. gadā bija paredzēts ES tirgum, bija daudzveidīgs. Tomēr izteikts viltojumu koncentrācijas apjoms bija ikdienas patēriņa precēs, piemēram, apģērbā, elektronikā un rotaļlietās. Vienlaikus bieži tika konstatēti arī luksusa preču viltojumi, piemēram, ādas izstrādājumi un rokas pulksteņi.
Ziņojuma sagatavošanas laikā ES muitas iestādes ziņoja arī par ievērojamu apjomu viltoto preču, kuras rada būtiskus veselības un drošības riskus. 2020.–2021. gadā šādas preces bija, piemēram, kosmētika un rotaļlietas – attiecīgi 6. un 7. vietā kā visbiežāk konfiscētās preču kategorijas. Būtisku satraukumu rada arī viltotas automobiļu detaļas un farmaceitiskie izstrādājumi (10. un 12. vietā pēc konfiskāciju biežuma), ņemot vērā augstos riskus, ko tie rada patērētājiem.
Konfiscēto sūtījumu apjoms kopumā ir samazinājies – 2020.–2021. gadā 79 % no visām konfiskācijām veidoja sūtījumi ar mazāk nekā desmit priekšmetiem, salīdzinot ar 61 %, kas bija 2017.–2019. gadā. Šī tendence norāda uz izteiktu pāreju uz mazākiem un fragmentētākiem sūtījumiem, ko viltojumu tirgotāji izmanto, lai izvairītos no atklāšanas. Pēdējos gados tieši nelieli sūtījumi (ar mazāk nekā desmit priekšmetiem) kļuvuši par visizplatītāko viltoto preču izplatīšanas formu. Šī tendence īpaši pastiprinājās COVID-19 pandēmijas laikā, kad strauji attīstījās e-komercija un mainījās patērētāju iepirkšanās paradumi, pieaugot pirkumiem tiešsaistē.
Šīs problēmas pastiprina piegādes ķēžu pieaugošā sarežģītība un globalizācija. Proti, viltojumu izplatītāji plaši izmanto tiešsaistes platformas, līdz ar to pasta sūtījumi kļuvuši par galveno viltojumu izplatīšanas kanālu. Mazie sūtījumi, kas bieži klasificēti kā “de minimis” tirdzniecība (nelielas vērtības preces), retāk tiek pakļauti kontrolei, tādējādi apgrūtinot uzraudzības iestāžu darbu. Tieši šajos piegādes kanālos notiek aptuveni 65% viltoto preču konfiskācijas gadījumu. Tomēr vērtības ziņā lielākie viltojumi tiek pārvadāti konteineros, un katrā no tiem var būt simtiem vai pat tūkstošiem viltotu vienību. Tādēļ aptuveni 18 % no kopējās konfiscēto viltojumu vērtības veido sūtījumi, kas atrasti konteinerkuģos, padarot šo piegādes veidu par būtisku uzraudzības jomu tiesībsargājošām iestādēm.
Ar pilnu ziņojumu var iepazīties EUIPO tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: