Mūsdienās pie straujās tehnoloģiju attīstības plaisa starp valstīm to radīšanā un izmantošanā samazinās, tomēr joprojām inovāciju priekšrocības koncentrējas tikai dažos pasaules attīstītajos reģionos. Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) jaunākais ziņojums “World Intellectual Property Report 2026” izgaismo gan strauju tehnoloģiju izplatīšanos, gan nevienlīdzības un politikas izaicinājumus.
Ziņojumā ieskatam salīdzināta tehnoloģiju attīstība pagātnē un mūsdienās, proti, ja 19. gadsimtā telegrāfs, automobilis pasauli sasniedza tikai pēc vairāku desmitgažu darba, mūsdienu digitālās tehnoloģijas globāli kļūst pieejamas jau dažu dienu laikā.
Tāpat secināts, ka attīstīto ekonomiku pārsvars tehnoloģiju ieviešanā būtiski mazinājies. Valstis, kas agrāk jaunas tehnoloģijas ieviesa 20–80 gadus agrāk nekā pārējā pasaule, tagad tās apgūst tikai nedaudz ātrāk par vidējo. Atsevišķos gadījumos pat novērojama attīstības valstu spēja pietuvoties vai brīžiem apsteigt rietumvalstis digitālo risinājumu lietošanā. Īpaši izteikti to var novērot mobilo sakaru tehnoloģijās (3G, 4G), kur Āzijas reģions vairākos rādītājos ir ļoti tuvu vai pat līdzvērtīgās pozīcijās ar tradicionālajiem inovāciju līderiem.
Vienlaikus WIPO uzsver, ka tehnoloģiju izplatības ātruma pieaugums nenozīmē vienlīdzīgu ieguvumu sadalījumu. Starptautiskās tehnoloģisko zināšanu plūsmas ir kļuvušas divreiz ātrākas nekā pirms 50 gadiem, un atšķirība starp zināšanu izplatīšanos valsts iekšienē un pārrobežu plūsmās praktiski ir zudusi. Taču zināšanas joprojām koncentrējas ļoti šaurā valstu lokā: ASV, Rietumeiropā, Japānā un arvien vairāk arī Ķīnā. Šie reģioni ir gan nozīmīgākie tehnoloģiju radītāji, gan arī visātrāk pārņem un ievieš citu valstu izgudrojumus, kas ļauj tiem saglabāt pasaules līderu pozīcijas.
Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta tā dēvētajām “deep tech” nozarēm, kurās ietilpst biotehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas un materiālzinātne. WIPO norāda, ka zinātnisko publikāciju ceļš līdz patentētam risinājumam šajās jomās ir vidēji 10 gadi. Šo tehnoloģiju izstrādē dominē tās pašas inovāciju lielvalstis – ASV, Eiropa un Japāna, kā arī strauji pieaug Ķīnas spēja izmantot globālo zinātnisko bāzi.
Ziņojuma autori secina, ka tehnoloģiju izplatību nosaka četri galvenie faktori: pašu tehnoloģiju īpašības (vai tās ir vienkārši ieviešamas vai kapitālietilpīgas), informācijas pieejamības un aprites ātrums, valsts vai uzņēmumu absorbcijas spēja (cilvēkkapitāls, inovāciju kapacitāte, pētniecība) un valsts politika – kvalitāte infrastruktūras, standartizācijas, intelektuālā īpašuma sistēmas un regulējuma jomā. Tieši politikas un institūciju kvalitāte ir izšķiroša, jo tehnoloģijas pašas par sevi nevienlīdzību nesamazina – to paveic tikai mērķtiecīga valsts kapacitāte. WIPO uzsver – valstis, kas nespēj pietiekami ātri absorbēt jaunas tehnoloģijas, kļūst tikai par inovāciju radītājām, nevis patērētājām. Tā, piemēram, Āfrikas reģiona radītās tehnoloģijas intensīvi izmanto ASV, Eiropa un Japāna, bet pašā reģionā to atkārtota izmantošana ir minimāla.
Šis secinājums attiecas arī uz mazākām attīstītajām ekonomikām, jo uzsver nepieciešamību stiprināt pētniecības kapacitāti, digitālo un tehnoloģisko infrastruktūru, inovāciju komercializācijas un zināšanu pārneses sistēmas.
Tehnoloģijas izplatās straujāk nekā jebkad, un pasaule kļūst vienlīdzīgāka pieejas ziņā, bet ne priekšrocību izmantošanas ziņā. Tieši valstu iekšējā kapacitāte, izglītība, infrastruktūra un politika nosaka, vai tehnoloģijas kļūst par izaugsmes dzinējspēku.
Pilns ziņojums pieejams WIPO tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: