Jaunākajā pētījumā, ko sagatavojusi Eiropas Patentu iestādes (EPO) Patentu un tehnoloģiju observatorija sadarbībā ar Fraunhofera Sistēmu un inovāciju pētniecības institūtu (Fraunhofer ISI), uzsvērta publisko pētniecības organizāciju (PPO) nozīme inovāciju veicināšanā Eiropā. Ziņojumā “An in-depth analysis of the patenting activities of European public research organisations and research hospitals at the EPO”, kurā analizētas 39 dalībvalstis, secināts, ka laika posmā no 2001. līdz 2020. gadam publiskās pētniecības organizācijas ir veicinājušas gandrīz 63 000 Eiropas patentu pieteikumu iesniegšanu, kas ir gandrīz 5 % no visiem Eiropas patentu pieteikumiem.
63 % no visiem pieteikumiem veidoja 10 iestādes, kuru vidū līderes ir Francija un Vācija. Saraksta augšgalā atrodas Francijas Nacionālais zinātniskās pētniecības centrs, Francijas Alternatīvās enerģijas un atomenerģijas komisija, Vācijas pētniecības organizācija Fraunhofer-Gesellschaft, Nacionālais veselības un medicīniskās pētniecības institūts un Nīderlandes Lietišķās zinātnes pētniecības organizācija.
Latvija uzrāda vislielāko publiskās pētniecības organizācijas daļu, kur akadēmiskās iestādes veido vairāk nekā 37 % no kopējā Eiropas patentu pieteikumu skaita, ko iesnieguši Latvijas pieteikuma iesniedzēji. Turpretī citviet ieguldījums pārsniedz 10 % no to valstu Eiropas patentu pieteikumiem: Francijā (13,9 %), Spānijā (11,9 %), Polijā (13,5 %), Čehijā (11,7 %), Portugālē (10,3 %), Lietuvā (13,0 %) un Rumānijā (10,3 %).
EPO pētījums pirmo reizi sistemātiski analizē PPO patentēšanas aktivitāti, apvienojot datus par tiešajiem pieteikumiem un izgudrotāju līdzdalību, kas atklāj PPO ieguldījumu gan pašu, gan sadarbības projektos. Rezultāti rāda, ka Eiropas PPO ekosistēma ir ļoti nevienmērīga un koncentrēta – no 252 organizācijām tikai 16 veido gandrīz 70% no visiem PPO saistītajiem patentiem, galvenokārt Francijā un Vācijā. Tas skaidri parāda kontrastu — kamēr universitātes tikai nesen ir sasniegušas līdzsvaru starp “tiešajiem” patentiem (reģistrētiem pašā iestādē) un “netiešajiem” patentiem (reģistrētiem citās organizācijās), publiskās pētniecības organizācijas jau šobrīd reģistrē gandrīz septiņus tiešos patentus uz katru netiešo.
Eiropas patentu ekosistēmā pētniecības organizācijas, universitātes un slimnīcas ar pētniecības ievirzi ieņem savstarpēji papildinošas nišas — PPO koncentrējas uz inženierzinātnēm un instrumentāciju, universitātes uz farmāciju un biotehnoloģijām, savukārt pētniecības slimnīcas galvenokārt sniedz netiešu ieguldījumu. Neskatoties uz mazāku īpatsvaru, ar jaunuzņēmumiem saistītie akadēmiskie patenti uzrāda spēcīgus komerciālus panākumus un investīciju piesaisti, atbalstot ES Jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģiju (2025), lai veicinātu uz pētniecību balstītu uzņēmējdarbību.
Vadošās jomas bija biotehnoloģija un farmācija, kā arī mērījumi, pusvadītāji, datortehnoloģijas un citas stratēģiskas jomas.
“Publiskā pētniecība ir viena no Eiropas stiprajām pusēm. Šis pētījums izceļ mūsu publisko pētniecības organizāciju un slimnīcu, kuru izgudrojumi veicina Eiropas konkurētspēju, būtisko lomu,” uzsver EPO prezidents António Campinos, turpinot: “Taču, lai pilnībā izmantotu to potenciālu, mums jāpastiprina sadarbība un jāpaātrina pētniecības rezultātu pārnese reālās tehnoloģijās.”
Slimnīcas kā pētniecības un medicīnas inovāciju centri
Eiropas pētniecības slimnīcas šajā periodā veicināja vairāk nekā 17 400 Eiropas patentu pieteikumu iesniegšanu un līderpozīcijās izvirzījušās Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste. Trīs vadošās slimnīcas bija Lielā Parīzes Universitātes slimnīca, Kopenhāgenas Universitātes slimnīca un Karolinskas Universitātēs slimnīca Stokholmā. Lai gan slimnīcas galvenokārt piedalās patentēšanas procesā netieši, tiešo patentu pieteikumu skaits no 2016. gada līdz 2020. gadam piedzīvoja straujāko pieaugumu. Tiešo un netiešo patentu pieteikumu attiecība šajā periodā vairāk nekā trīskāršojās, liecinot par pakāpenisku pāreju uz patentu īpašumtiesībām, vienlaikus turpinot būtiski piedalīties klīnisko inovāciju un pētījumu pārvēršanā pacientu vajadzībām atbilstošās tehnoloģijās.
Ar pētniecību saistītie jaunuzņēmumi pārsniedz savas iespējas
Pētījumā īpaši izcelta ar pētniecību saistīto jaunuzņēmumu komerciālā ietekme. Vairāk nekā 2800 Eiropas jaunuzņēmumu ir iesnieguši patentu pieteikumus, kuros kā izgudrotāji norādīti pētnieki no universitātēm, profesionālajām organizācijām vai slimnīcām. Tie veido vairāk nekā 27% no visiem jaunuzņēmumiem Eiropā, kam ir iesniegti patentu pieteikumi EPO. Lai gan tā ir tikai ceturtā daļa no kopējā skaita, tie nodrošināja aptuveni pusi no visa jaunuzņēmumu finansējuma un gandrīz trešdaļu no darījumu un pārdošanas apjomu, kas uzsver to nozīmīgo lomu pētījumu ieviešanā tirgu.
Pilnais ziņojums par pētījumu pieejams EPO tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: