Lai gan no 25 galvenajām viltoto produktu izplatīšanas mērķa valstīm 20 ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Latvija viltoto preču izplatītājus nesaista — tā atrodas tikai 21.vietā, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) kopīgi veiktais pētījums.
Viltojumu imports ietekmē teju visus pasaules reģionus, un aprēķini liecina, ka visbiežāk mērķētais tirgus ir ASV un Eiropas valstis. 2020. un 2021. gadā Vācija bija visbiežākais viltojumu importa galamērķis — 15% no visām pasaules mēroga konfiskācijām bija paredzētas Vācijas tirgum, kam sekoja Beļģija (13%) un Austrija (7%). Pasaules mērogā Vācija bija arī vadošais viltojumu galamērķis pēc kopējās konfiscēto preču vērtības, apsteidzot pat ASV. Būtiski mērķi viltojumu izplatītājiem bija arī Francija un Beļģija — šo valstu daļa pasaulē konfiscētās preču vērtības ziņā bija attiecīgi 9% un 7%.
Pasaulē ir identificētas valstis, kas ir galvenās viltojumu izcelsmes ziņā – tās ir Ķīna, Turcija un Honkonga (Ķīna), tomēr kopumā izcelsmes valstu skaits ir plašs un aptver visu pasauli — pētījuma veikšanas laikā tika identificētas aptuveni 140 izcelsmes valstis viltojumiem, kas bija paredzēti ES tirgum.
Analizējot muitas iestāžu konfiskāciju datus 2020.–2021. gadā, konstatēts būtisks pieaugums sūtījumiem, kuros atrodas mazāk nekā desmit vienību. Šādi sūtījumi veidoja 79% no visām konfiskācijām, salīdzinot ar 2017. – 2019. gada periodu, kad tie bija 61% . Šī tendence apliecina izplatītāju stratēģisko pielāgošanos kontroles pasākumiem, sūtījumus organizējot nelielā apjomā, lai apgrūtinātu to atklāšanu. Šo pieeju veicināja arī e-komercijas straujā izaugsme COVID-19 pandēmijas laikā, kad būtiski pieauga pirkumu skaits tiešsaistē.
Viltoto preču klāsts, kas tiek izplatīts ES, aptver gan plaša patēriņa preces, gan augstas vērtības luksusa segmenta izstrādājumus. Biežāk konfiscētās viltotās preces 2020. – 2021. gadā bija:
-
apģērbi un apavi,
-
elektronikas preces,
-
rotaļlietas un kosmētika,
-
ādas izstrādājumi, rokas pulksteņi u.c.
Īpaši satraucoši ir gadījumi, kad tiek konstatēti viltojumi tādās kategorijās, kas var tieši apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību. Viltotie kosmētikas līdzekļi un rotaļlietas attiecīgi bija 6. un 7. biežāk konfiscētās preces, savukārt viltotas automobiļu daļas (10. vietā) un farmaceitiskie izstrādājumi (12. vietā) rada tiešus drošības riskus patērētājiem. Piemēram, ir atklāti gadījumi, kad automašīnās uzstādīti viltoti drošības spilveni, kas nespēj nodrošināt atbilstošu aizsardzību sadursmju gadījumā.
Galvenās izcelsmes valstis un preču plūsmas
Visnozīmīgākā viltojumu izcelsmes valsts, kas piegādā preces uz ES, gan pēc konfiskāciju skaita, gan pēc to vērtības, ir Ķīna. Vairāk nekā puse konfiscēto viltojumu, kas bija paredzēti ES, nāca no Ķīnas. Tai sekoja Turcija (22%) un Honkonga (Ķīna) (12%). Ķīna arī ir valsts, kas veido lielāko daļu no visiem konfiscētajiem viltojumiem — 62%. Šīs valsts attīstītā ražošanas infrastruktūra, kas veicina legālo eksportu, vienlaikus kalpo par pamatu arī viltotu izstrādājumu masveida ražošanai.
Preču segmentu specifika pēc izcelsmes valstīm:
-
Apavi: 83% viltoto apavu nāca no Ķīnas, Turcijas un Honkongas; pēc vērtības — 94%.
-
Kosmētika: Turcija un Ķīna veidoja 92% no konfiskācijām pēc daudzuma, Ķīna un Brazīlija — nozīmīgāko daļu pēc vērtības.
-
Elektronika: Ķīna un Honkonga, kas veidoja 93% viltojumu konfiskāciju apmēru.
Ziņojumā arī norādīts uz jaunām izcelsmes valstīm noteiktās kategorijās —piemēram, Kolumbija kā jauns viltojumu avots apavu segmentā, un Mozambika – Svazilenda preču plūsma kosmētikas tirgū.
Izplatīšanas kanāli un transporta maršruti
No transporta loģistikas viedokļa dominē pasta pakalpojumi (48%) un eksprespiegāde (23%). Autoceļu transports (15%) ieņem trešo vietu, turklāt kļūst arvien nozīmīgāks, īpaši attiecībā uz kravu plūsmu no Turcijas uz ES valstīm.
Lai arī maza apjoma sūtījumi veido vairākumu pēc skaita (aptuveni 65%), konteinersūtījumi rada būtisku daļu no kopējās konfiscēto preču vērtības — aptuveni 18%. Katrā konteinerā var tikt pārvadāti simtiem vai pat tūkstošiem viltojumu, tādēļ šī preču plūsma joprojām prasa augstu uzraudzības līmeni.
Viltoto preču izplatības apmērs un diversifikācija rada arvien lielākus izaicinājumus muitas iestādēm, patērētāju aizsardzības struktūrām un tiesībsargājošajām institūcijām. Izteiktā pāreja uz maziem sūtījumiem un interneta tirdzniecības platformu izmantošanu apgrūtina šo preču atklāšanu, vienlaikus palielinot apdraudējumu sabiedrības drošībai.
Ar pilnu ziņojuma tekstu var iepazīties EUIPO tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: