Latvijā intelektuālā īpašuma radīšanas un reģistrācijas aktivitāte ir salīdzinoši augsta, taču šķēršļi finanšu sistēmā kavē šī potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu uzņēmumu izaugsmē un konkurētspējā. Tas secināts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumā “Ar intelektuālo īpašumu nodrošināta finansēšana Eiropā: pašreizējais stāvoklis un nākotnes perspektīvas”, kurā pirmo reizi detalizēti un plaši apskatīta situācija Eiropas Savienībā (ES) un katrā dalībvalstī atsevišķi, kā arī sniegti priekšlikumi uzlabojumiem.
Pētījums aktualizē plašāku problēmu Eiropas mērogā – plaisu starp intelektuālā īpašuma radīšanu un tā praktisku izmantošanu uzņēmumu finansēšanā. Lai gan inovāciju un radošās kapacitātes netrūkst, strukturālas nepilnības finanšu sistēmā ierobežo uz intelektuālo īpašumu balstītu uzņēmumu piekļuvi kapitālam. Nemateriālie aktīvi, kas šajā gadījumā ir reģistrēts intelektuālais īpašums, joprojām bieži netiek uztverti kā pilnvērtīgi ekonomiskie resursi – tie ir nepietiekami novērtēti un reti tiek izmantoti kā nodrošinājums finansējumam.
Latvijā valsts ieguldījumi pētniecībā un izstrādē saglabājas būtiski zem ES vidējā līmeņa: 2024. gadā tie veidoja 0,92% no IKP, kamēr ES vidēji šis rādītājs pārsniedza 2%. Arī uzņēmējdarbības sektora līdzdalība pētniecības finansēšanā ir ierobežota – tas veido nedaudz vairāk nekā trešdaļu no kopējiem pētniecības un izstrādes izdevumiem, kamēr ES vidēji šī proporcija pārsniedz divas trešdaļas. Tas norāda uz strukturāli vājāku tirgus virzītas inovācijas pamatu un piesardzīgāku uzņēmumu investīciju aktivitāti.
Vienlaikus Latvija demonstrē augstu aktivitāti intelektuālā īpašuma reģistrācijā, īpaši attiecībā uz ES preču zīmēm un dizainparaugiem. Normalizējot pieteikumu skaitu pret IKP, Latvija ierindojas virs ES mediānas. Tas liecina, ka uzņēmumiem ir izpratne par intelektuālā īpašuma nozīmi konkurētspējas nodrošināšanā. Tajā pašā laikā Eiropas patentu pieteikumu skaits saglabājas salīdzinoši zems, kas raksturo Latvijas inovāciju modeli kā vairāk balstītu dizainā, zīmolos un pakāpeniskos uzlabojumos, nevis kapitālietilpīgās dziļajās tehnoloģijās.
EUIPO pētījuma autori uzsver, ka šāds inovāciju profils pats par sevi nav mazvērtīgs, jo preču zīmes un dizainparaugi veido juridiski skaidrus un pārbaudāmus intelektuālā īpašuma aktīvus, kurus principā var izmantot kā nodrošinājumu finansējumam. Tomēr Latvijā, līdzīgi kā citviet ES, šī iespēja netiek sistemātiski izmantota. Finanšu sektors joprojām galvenokārt orientējas uz tradicionāliem nodrošinājuma veidiem, savukārt intelektuālā īpašuma novērtēšanas prakse ir nepietiekami attīstīta.
Kopējo situāciju atspoguļo arī Eiropas Inovācijas rezultātu pārskats, kur Latvija klasificēta kā jaunattīstības inovators. Lai gan pēdējos gados vērojama pakāpeniska izaugsme un tuvošanās ES vidējam līmenim, kopējie rādītāji joprojām ierindo valsti ES dalībvalstu apakšdaļā. Papildu izaicinājums ir viena no zemākajām riska kapitāla intensitātēm ES, kas ierobežo finansējuma pieejamību inovatīviem uzņēmumiem, īpaši agrīnās attīstības stadijās.
Kopumā pētījumā secināts, ka intelektuālā īpašuma radīšanas potenciāls Latvijā pastāv, taču tas netiek pilnvērtīgi pārvērsts pieejamā kapitālā un ilgtspējīgā uzņēmumu izaugsmē. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešama mērķtiecīga uz intelektuālo īpašumu balstītas finansēšanas pieejas attīstība. Tas ietver intelektuālā īpašuma novērtēšanas metodiku pilnveidi, finanšu sektora izpratnes stiprināšanu par nemateriālo aktīvu ekonomisko nozīmi, kā arī politikas instrumentu attīstību publiskā un privātā kapitāla piesaistei.
Latvijas kontekstā īpaši nozīmīga var būt preču zīmju un dizainparaugu izmantošana kā finansējuma nodrošinājumam, ņemot vērā valsts inovāciju struktūru. Mērķtiecīga attīstība šajā jomā varētu kļūt par nozīmīgu soli konkurētspējas paaugstināšanai, pārvēršot nemateriālos aktīvus par reālu ekonomiskās izaugsmes instrumentu.
Pētījumā norādīts, ka visā ES uz intelektuālo īpašumu balstītas finansēšanas attīstība prasa sistēmisku pieeju, kur nemateriālie aktīvi tiek padarīti redzami, uzticami novērtēti un praktiski izmantojami finansējumā. To iespējams panākt, stiprinot informācijas atklāšanu par intelektuālo īpašumu, attīstot intelektuālā īpašuma novērtēšanas praksi, integrējot intelektuālo īpašumu publiskajos un privātajos finansēšanas instrumentos, veidojot pierādījumu bāzi par intelektuālā īpašuma nodrošinātiem darījumiem un stiprinot institucionālo kapacitāti. Šāds ietvars ļauj intelektuālo īpašumu pārvērst no juridiska aizsardzības instrumenta par pilnvērtīgu ekonomiskās izaugsmes resursu.
Ar detalizētu aprakstu var iepazīties EUIPO tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: