Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir publiskojis jaunākā pētījuma rezultātus par intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) ietilpīgām nozarēm un to ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) ekonomiku, un Latvija ir izcelta starp tām valstīm, kur IĪT nozarēs ir vislielākais to darbavietu īpatsvars, kuras attiecināmas uz uzņēmumiem, kas bāzēti citās ES dalībvalstīs.
EUIPO un Eiropas Patentu iestādes kopīgi sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka Čehijā, Latvijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā ir visvairāk nodarbināto IĪ ietilpīgo nozaru uzņēmumos, kuri ir bāzēti citās ES valstīs. Starp ES dalībvalstīm tikai Kiprā, Vācijā, Īrijā un Nīderlandē ārpus ES bāzēti uzņēmumi 2021.-2023. gadā radīja vairāk darbavietu nekā uzņēmumi no citām ES dalībvalstīm.
Kopumā uzņēmumi, kas bāzēti kādā no 27 ES dalībvalstīm, apskatītajā laika periodā radīja aptuveni 7,2 miljonus darbavietu IĪ tiesību ietilpīgajās nozarēs citās dalībvalstīs. Šajā periodā šīs nozares radīja 47,9 % no ES kopējās ekonomiskās aktivitātes (iekšzemes kopprodukta) jeb 7,7 triljonus eiro.
Lielāko ieguldījumu nodarbinātībā sniedza preču zīmju ietilpīgās nozares, kurās bija nodarbināti 46,2 miljoni cilvēku, veidojot 21,6 % no kopējās nodarbinātības. Tām sekoja dizainparaugu ietilpīgās nozares ar 28,2 miljoniem darbavietu (13,1 %) un patentu ietilpīgās nozares, kurās strādāja 25,2 miljoni cilvēku (11,8 %). Autortiesību ietilpīgās nozares nodrošināja 13,5 miljonus darbavietu, kas atbilst 6,3 % no kopējās nodarbinātības.
Papildus nodarbinātībai IĪT ietilpīgās nozares sniedz ievērojamu ieguldījumu arī ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Laika periodā no 2021. līdz 2023. gadam tās kopumā radīja aptuveni 47,9 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), kas naudas izteiksmē atbilst 7,7 triljoniem eiro. Arī šajā gadījumā dominējošā loma bija preču zīmju ietilpīgajām nozarēm, kuru pievienotā vērtība sasniedza 6,3 triljonus eiro, veidojot 39,1 % no kopējā ES IKP. Tikmēr patentu ietilpīgās nozares nodrošināja 18,4 % no ES IKP jeb 3,0 triljonus eiro, savukārt dizainparaugu ietilpīgo nozaru ieguldījums bija 16,1 % jeb 2,6 triljoni eiro. Autortiesību ietilpīgās nozares veidoja 7,2 % no IKP.
Ziņojumā norādīts, ka IĪT ietilpīgās nozares ir ievērojami vairāk orientētas uz starptautisko tirdzniecību nekā citas nozares - 76,4 % ES importa un 78,3 % ES eksporta veido preces un pakalpojumi no šīm nozarēm, radot 108 miljardu eiro tirdzniecības pārpalikumu un palīdzot līdzsvarot ES ārējo tirdzniecību. Vienlaikus šīs nozares būtiski veicina ES iekšējā tirgus darbību. Kopumā vairāk nekā 7,2 miljoni ar IĪT saistītu darbvietu dalībvalstīs ir radītas, pateicoties uzņēmumiem no citām ES valstīm; dažās valstīs šādu darbvietu īpatsvars pārsniedz 25 %.
Pozitīva korelācija starp IĪT ietilpīgajām nozarēm ir vērojama arī atalgojuma jomā - algas ir vidēji par 40,9 % lielākas nekā citās nozarēs, jo šajās nozarēs uz vienu darbinieku tiek radīta lielāka pievienotā vērtība. Saskaņā ar datiem vidējā nedēļas darba samaksa IĪT ietilpīgajās nozarēs sasniedza 965 eiro, salīdzinot ar 685 eiro nozarēs, kas nav IĪT ietilpīgas.
Visaugstākā vidējā darba samaksa tika konstatēta patentu ietilpīgajās nozarēs, kur tā sasniedza 1 085 eiro nedēļā, kas ir 58,5 % vairāk nekā nozarēs, kas nav IĪT ietilpīgas. Tām sekoja autortiesību ietilpīgās nozares ar vidējo nedēļas darba samaksu 1,071 eiro. Preču zīmju ietilpīgajās nozarēs vidējā nedēļas darba samaksa sasniedza 963 eiro, savukārt dizainparaugu ietilpīgajās nozarēs tā bija 911 eiro jeb 33,1% vairāk nekā nozarēs bez izteiktas IĪT intensitātes.
Ar visu ziņojumu var iepazīties EUIPO tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: