Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) pārkāpjošas interneta vietnes un mobilās lietotnes bieži pelna, pārdodot reklāmas laukumus. Tas ļauj gūt ievērojamus ienākumus, vienlaikus radot risku patērētājiem, jo legālu zīmolu reklāmas šādās platformās var radīt maldīgu priekšstatu par piedāvājumu likumību.
2024. gadā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) uzdevumā tika veikts reklāmu monitorings, lai novērtētu Eiropas Komisijas Saprašanās memoranda par tiešsaistes reklāmu un IĪT ievērošanu ietekmi, noteiktu reklāmu apjomu un ienākumus nelikumīgās platformās, kā arī salīdzinātu rezultātus ar iepriekšējiem pētījumiem no 2019., 2020., 2021. un 2023. gada.
Pētījumā tika analizētas 7250 vietnes un 398 mobilās lietotnes 18 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī Apvienotajā Karalistē un ASV kā kontroles valstīs.
No analizētajām vietnēm 44 % tika klasificētas kā nelikumīgas, bet pārējās kā augsta riska, jo pārkāpumi vēl nav oficiāli atzīti. Mobilajās lietotnēs 60 % tika uzskatītas par nelikumīgām, pārējās – par augsta riska.
Monitorētās vietnēs izvietotās reklāmas tika parādītas 14,4 miljardus reižu, bet lietotnēs – 4 miljardus reižu. Salīdzinot ar gada sākumu, vietnēs reklāmas apjoms pieauga par 92 %. Lielākā daļa reklāmu parādīšanās nāca no nelikumīgiem avotiem – 59 % vietnēs un 54 % lietotnēs, kas apliecina, ka IĪT pārkāpjošas platformas joprojām ir ļoti aktīvas un ienesīgas.
Zīmolu reklāmas veidoja ievērojamu daļu no reklāmu apjoma – 61 % uzraudzītajās vietnēs un 96 % uzraudzītajās lietotnēs. Lielo zīmolu reklāmas vietnēs kopš 2021. gada pieauga par 567 %, kamēr lietotnēs tās samazinājās. Galvenās nozares, kurās novērota zīmolu reklāma vietnēs, bija mediji (23 %), azartspēles (15 %), iepirkšanās (11 %), mazumtirdzniecība (8 %) un māksla un izklaide (6 %), bet lietotnēs dominēja māksla un izklaide (45 %) un tehnoloģijas un datorzinātnes (39 %).
2024. gadā visvairāk unikālo zīmolu un reklāmdevēju tika konstatēts Polijā – 22 561, kam sekoja Ungārija ar 22 428 un Slovākija ar 21 217. Vācijā un Nīderlandē tika reģistrēts augstākais ES zīmolu īpatsvars – 28 %, savukārt Maltā tas bija zemākais – tikai 8 %.
Kontroles valstīs – Apvienotajā Karalistē (20 361) un ASV (20 679) – unikālo zīmolu skaits bija augstāks nekā ES mediāna (19 476), taču ES zīmolu īpatsvars bija ievērojami zemāks nekā ES mediāna – attiecīgi Apvienotajā Karalistē 7 % un ASV 5 %.
Kopējie reklāmas ienākumi monitorētajām vietnēm visā pasaulē tiek lēsti ap 242 miljoniem eiro, mobilajām lietotnēm – 20 miljoniem eiro. No šī apjoma 139 miljoni eiro gūti 18 monitorētajās ES valstīs. Tas apliecina, ka IĪT pārkāpjošas platformas ne tikai gūst ieņēmumus no nelikumīgā satura, bet arī no legālu zīmolu reklāmām.
Pētījums atklāja negatīvās tendences digitālajā reklāmas ekosistēmā. No 2021. līdz 2024. gadam krāpniecisku un ļaunprogrammatūru saturošu reklāmu īpatsvars vietnēs pieauga par 250 %, kas liecina, ka lietotāji un reklāmdevēji tiek pakļauti papildu kiberapdraudējumiem. Turklāt nelikumīgo vietņu uzraudzības saraksti (Infringing Watch Lists) kļuvuši mazāk efektīvi, it īpaši lielo zīmolu gadījumā, daļēji saistībā ar 2023. gadā pārtrauktajām koordinētajām informatīvajām programmām.
Salīdzinot ar 2021. gadu, zīmolu reklāmu īpatsvars vietnēs pieauga no 30 % līdz 61 %, lietotnēs – no 82 % līdz 96 %. Lielo zīmolu reklāmas vietnēs palielinājās no 3 % līdz 20 %, kamēr lietotnēs samazinājās no 16 % līdz 7 %. Krāpniecisko reklāmu īpatsvars vietnēs pieauga no 4 % līdz 14 %. Vidējā ienākuma rādītāji joprojām ir augstāki lietotnēs nekā vietnēs. 2021. gadā lielāki ienākumi bija vietņu īpašniekiem, bet 2024. gadā – lietotņu īpašniekiem.
Ziņojuma autori secina, ka IĪT pārkāpjošas vietnes un lietotnes joprojām ir aktīvi un ienesīgi reklāmas kanāli, un tās arvien vairāk gūst ienākumus no legālu zīmolu reklāmām. Tas norāda uz nepieciešamību stiprināt digitālās reklāmas piegādes ķēdes uzraudzību un atjaunot koordinētus informatīvos pasākumus, lai samazinātu legālu zīmolu reklāmu izvietošanu nelikumīgās platformās.
Apkopotie dati norāda uz pieaugoši nopietnu problēmu, proti, ka vietnes un lietotnes, kas pārkāpj IĪT, ienākumus gūst ne tikai no nelikumīgajām aktivitātēm, bet arvien vairāk arī no legālu zīmolu reklāmām, kas tiek izvietotas šajās platformās daļēji sarežģītās interneta reklāmas ekosistēmas dēļ. Masveidīgais lielo zīmolu reklāmu pieaugums IĪT pārkāpjošajās vietnēs var būt saistīts ar vairāku koordinēto informatīvo programmu pārtraukšanu 2023. gadā, kuru mērķis bija izglītot zīmolus, kas iepriekš izvietoja reklāmas uz IĪT pārkāpjošām vietnēm.
Pilns ziņojums pieejams EUIPO tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: