Ar mērķi attīstīt plašus transporta tīklus, enerģētikas projektus un finanšu partnerības, veicināt ekonomisko integrāciju un reģionālo sadarbību, Ķīna 2013. gadā sāka iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”, kas līdzās pozitīvajiem efektiem ir veicinājusi arī negatīvos – ir palielinājies viltoto preču eksports uz Eiropu.
Iniciatīvas ietekme uz viltoto preču izplatības rādītājiem ir aprakstīta Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā “Iniciatīva “Viena josla, viens ceļš” – nelikumīgas tirdzniecības problēmu izpēte: neaizsargātība un potenciālie riski”.
-
Kopš 2015. gada pieaudzis gadījumu skaits, kad uz Eiropas Savienības (ES) robežas aiztur viltotas preces no Ķīnas.
-
Vienlaikus aizturēto viltoto preču kopējā vērtība samazinās, jo:
- samazinās pa jūru sūtīto preču skaits un vērtība,
-
pieaug mazā apjomā sūtīto preču (sīkpakas, kurjerpasts) aizturēšana.
-
Tiek izmantoti arvien sarežģītāki un daudzveidīgāki maršruti, tostarp izmantojot jaunu infrastruktūru.
-
Ir novērota saistība: jo vairāk kādā valstī ieguldīts “Viena josla, viens ceļš” iniciatīvā, jo vairāk viltotu preču no Ķīnas tiek eksportēts.
Kopš 2013. gada iniciatīva ir ievērojami attīstījusies, un patlaban tajā ir iesaistīta 151 valsts, tostarp 17 OECD valstis un 17 ES valstis, arī Latvija. Iniciatīvas ieguldījumi transportā un loģistikā ir snieguši ekonomiskus ieguvumus, palielinot tirdzniecību starp Ķīnu un pārējo pasauli. Tomēr tajā pašā laikā ir pieaugusi viltotu preču tirdzniecība.
Pētījuma autori ir novērojuši korelāciju starp viltoto preču eksporta vērtību un ieguldījumiem transporta un loģistikas nozarē valstīs, kas ir iesaistījušās iniciatīvā. Lai gan korelācija ir neatkarīgi no tā, cik liela daļa ieguldījumu veido valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), tomēr izteiktāka tā ir valstīs, kur ieguldījumu daļa ir salīdzinoši augsta – vairāk nekā 0,5% no IKP. Līdz ar to, jo lielāki ir investīciju apjomi attiecībā pret valsts ekonomiku, jo lielāka ir to konfiscēto viltoto preču vērtība, kas tiek eksportētas no Āzijas valstīm.
Dati par viltoto preču eksportu no Ķīnas ir apkopoti teju kopš iniciatīvas sākuma gada, un saskaņā ar pētījuma autoru rīcībā esošo informāciju, 2015. gadā konfiskācijas gadījumu skaits gadā bija vairāk nekā 1000, bet turpmākos gados šis apjoms samazinājās līdz 389 konfiskācijām 2022. gadā. Arī konfiscēto preču vērtība 2022. gadā bija tikai aptuveni 30% no vērtības, kas tika reģistrēta 2016. gadā.
Noskaidrots, ka laikā līdz 2019. gadam aptuveni 60% no konfiscēto preču vērtības bija saistīti ar jūras transportā pārvadātām kravām. Taču 2020. un 2021. gadā šis īpatsvars samazinājās līdz tikai 30%. Tajā pašā laikā būtiski pieauga pa pastu sūtīto (it īpaši sīkpaku) viltojumu konfiskāciju vērtība. Laika posmā no 2015. līdz 2022. gadam ES 27 valstīs ir novērota izmaiņu dinamika viltojumu konfiskācijās no Ķīnas – ir pieaudzis gadījumu skaits (gan absolūti, gan attiecībā pret kopējo konfiskāciju skaitu), taču vienlaikus samazinājusies konfiscēto preču kopējā vērtība.
Augstākminētais norāda uz to, ka viltojumu izplatīšanai tiek aizvien biežāk izmantots e-komercijas kanāls un nelielas paciņas, jo tās ir grūtāk atklāt. Šis arī varētu būt skaidrojums samazinātajam konfiskācijas gadījumu skaitam, ņemot vērā, ka līdz ar Covid pandēmiju jo īpaši izplatījās e-komercija.
Pilns pētījums pieejams EUIPO tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: