Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) publiskojusi jaunāko Globālo inovāciju indeksu (Global Innovation Index 2025), un kā spēcīgākie inovāciju centri Latvijā ir minētas trīs universitātes: Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte.
Latvijai kopumā ir uzlabojumi sešos rādītājos, un tā ir pakāpusies par vienu pozīciju – uz 41. vietu, kas vienlaikus ir viens no zemākajiem rādītājiem kopš 2020. gada. Kopumā Latvija īstermiņā ir uzlabojusi pozīcijas sešos rādītājos, bet četros tie ir pasliktinājušies.
Latvijas attīstības temps tiek raksturots kā mērens, lai gan kopumā tā atrodas augstu ienākumu grupā pasaulē – 38. vieta no 54 valstīm, savukārt Eiropā tā ir 27. vietā no 39 analizētajām valstīm.
Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte minētas kā spēcīgākās inovāciju institūcijas Latvijā. Minētās universitātes ir ierindotas no 721. līdz 1000. vietai starp visām apskatā iekļautajām augstākās izglītības iestādēm. Vienlaikus norādīts, ka Latvija ir 83. vietā pēc absolventu skaita zinātnes un inženierzinātņu studiju novirzienos. Pētnieku skaita ziņā uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ierindojas 41. vietā.
Īstermiņā (2023. – 2024.gadā) Latvija ir uzlabojusi sniegumu šādos rādītājos: ieguldījumi izpētē un attīstībā (par 3,7%), riska kapitāla darījumu skaits (par 26,3%), platjoslas apraide (par 0,1%), 5G tīkla pieejamība un automatizācija (par 66,7%), dzīves ilguma prognoze (par 1,8%). Īstermiņā sniegums pasliktinājies šādās jomās: zinātniskās publikācijas (par 5,4%), starptautiskie patentu pieteikumi (par 3,3%), darbaspēka produktivitāte (par 0,2%) un ir paaugstinājusies vidējā gaisa temperatūra – no 2,3 grādiem uz 3,1 grādu.
Inovāciju jomā secināts, ka Latvija rada mazāk inovāciju nekā varētu sagaidīt, ņemot vērā ieguldījumus – tās rādītāji ieguldījumu veikšanā inovācijās ir 39. vieta, kas ir par vienu pozīciju zemāk, nekā gadu iepriekš. Augstākā pozīcija šajā rādītājā bija 2025. gada – 35. vieta. Vienlaikus gan inovāciju rezultāti ir mazliet uzlabojušies – šajā rādītājā Latvija ir pakāpusies par divām pozīcijām augstāk un atrodas 44. vietā (augstākā pozīcija fiksēta 2020. gadā – 35. vieta).
Latvijai kā spēcīgākās jomas ir atzītas infrastruktūra, un radošās izpausmes. Piemēram, augsti rādītāji ir nacionālo filmu ražošanā (5. vieta), kultūras un radošo pakalpojumu eksportā (10. vieta), mobilo lietotņu skaitā (12. vieta), sieviešu ar augstāko izglītību nodarbinātībā (12. vieta) un studentu skaitā augstākās izglītības iestādēs (16. vieta).
Kā vājākās jomas ir atzīmētas: tirgus attīstības līmenis (56. vieta), zināšanu un tehnoloģiju atdeve (51. vieta), cilvēkkapitāls un pētniecība, uzņēmējdarbības attīstība (47. vieta). Īpaši vāji rādītāji ir politikas stabilitātē uzņēmējdarbības veikšanai (126. vieta), jauniešu demogrāfiskajam resursam (117 vieta), maksājumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu (108. vieta) un klasteru attīstībai (102. vieta). Tāpat Latvijas pozīcijas pasliktina vienradžu uzņēmumu un globāli atpazīstamu zīmolu neesamība.
Globālais Inovāciju indekss sarindo pasaules 139 inovatīvākās ekonomikas un atklāj 100 inovācijām bagātākos centrus (klasterus) visā pasaulē. Šis indekss izceļ globālās tendences, kas ir balstītas uz investīciju veidiem, tehnoloģisko progresu un sociālekonomisko ietekmi. Valstis tiek sarindotas, ņemot vērā 80 dažādus rādītājus.
Pieci globālie inovāciju līderi ir Šveice, Zviedrija, ASV, Dienvidkoreja, Singapūra. Parējās abas Baltijas valstis - Lietuva un Igaunija atrodas attiecīgi 33. un 16. vietā.
Pilns ziņojums pieejams Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas tīmekļvietnē.
Informāciju sagatavoja: