Eiropas Savienībā (ES) viltotas preces apzināti iegādājas vidēji 34% iedzīvotāju, un 5% no tiem šādi rīkojas regulāri, un tas tiek darīts, neskatoties uz Eiropas valstīs organizētajām kampaņām, kuru mērķis ir aicināt neiegādāties viltojumus un izglīto par viltojumu negatīvajām sekām, kā arī intelektuālā īpašuma nozīmīgumu. Iemesli, kāpēc iedzīvotāji iegādājas viltojumus, ir dažādi - jaunākais Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums "Apetīte uz viltojumiem - kas vada patērētāju izvēli?" atklāj, ka indivīda izvēli iegādāties viltojumus ietekmē zināšanas par konkrēto zīmolu, emocionālā saikne ar to, kā arī pašvērtējums.
Aptauja 2023. gada vasarā veikta 10 Eiropas Savienības dalībvalstīs: Igaunijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Spānijā un Zviedrijā, katrā no valstīm aptaujājot vairāk nekā 2000 respondentu. Kopējās respondentu skaits visās valstīs ir 20 389.
No respondentu sniegtajām atbildēm izriet, ka izdarot izvēli par labu viltotu vai oriģinālu preču iegādei, svarīga ir individualitāte, piemēram, vēlme iederēties vai paša cilvēka pašvērtējums. Cilvēkiem, kuri tiecas iederēties, identificēties ar noteiktu sabiedrības grupu, ir lielāka motivācija iegādāties viltotas preces. Savukārt cilvēkiem ar augstāku pašvērtējumu ir mazāka motivācija iegādāties viltojumu, proti, priekšroka tiek dota oriģinālām precēm. Tāpat viltotas preces neiegādāsies personas, kas apzinās oriģinālu lietu vērtību.
Visbiežāk viltotas preces iegādājas personas vecumā līdz 35 gadiem, lielākā daļa ir vīrieši un šādas personas biežāk iegādāsies, piemēram, viltotas saulesbrilles, nevis viltotu virtuves tehniku. Saskaņā ar pētījuma laikā iegūtajiem un apkopotajiem rezultātiem, šī personu grupa ir tā, kas visbiežāk tiecas iederēties.
Atbildot uz jautājumu, vai iegādātos viltotas preces gadījumā, ja oriģinālas preces cena ir pārāk augsta (vai neadekvāti augsta), 32% atbild apstiprinoši, 36% vienalga nepirktu viltojumu, bet 32% nav konkrētas nostājas.
Attiecībā uz vecuma grupām pētnieki atklājuši, ka cilvēki no 18 līdz 34 gadiem mazāk kritiski vērtē viltotu preču iegādi salīdzinājumā ar vecuma grupu no 35 līdz 55 gadiem. Dati arī uzrāda, ka vīriešiem un tiem, kuriem ir labāka finansiālā situācija (augstāki ienākumi), ir negatīvāka attieksme pret viltotām precēm.
Vienlaikus pētījums atklāj, ka viltojumu izvēlē svarīgs ir arī zīmols un cilvēka individuālā attieksme pret to - patērētāji visbiežāk mēdz iegādāties tādu zīmolu viltojumus, kuri tiem ir zināmi un ir bijusi pozitīva pieredze, kas attiecīgi veido pozitīvu attieksmi pret konkrēto zīmolu.
Neskatoties uz to, ka 34% atzinuši apzināti dod priekšroku viltojumiem, 67% respondentu apzinās un piekrīt apgalvojumam, ka viltojumi kaitē oriģinālo preču ražotājiem. Puse no aptaujātajiem uzskata, ka viltotas preces var apdraudēt veselību un ir nedrošas, tikmēr 57% ir pārliecināti, ka viltotu preču iegādāšanās nozīmē atbalstu nelegālajai bērnu nodarbinātībai. Ar pētījumu var iepazīties ŠEIT.
Informāciju par citām Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra publikācijām Jūs varat atrast EUIPO tīmekļa vietnē: https://www.euipo.europa.eu/en/observatory/publications