Latvija 2026. gada Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) veidotajā Globālajā inovāciju indeksā (Global Innovation Index) ierindojusies 40. vietā 139 pasaules valstu un ekonomiku vidū, gada laikā pakāpjoties par vienu pozīciju. Latvijas stipro pušu vidū joprojām ir radošās industrijas, digitālā jaunrade un vairāki ar zināšanu un intelektuālā īpašuma radīšanu saistīti rādītāji.
Eiropas valstu vidū Latvija ierindojas 26. vietā no 39 valstīm, bet augstu ienākumu ekonomiku grupā ieņem 37. vietu no 54 ekonomikām. Abas pārējās Baltijas valstis – Lietuva un Igaunija Globālajā inovāciju indeksā šogad ierindojas attiecīgi 32. un 17. vietā. Abas valstis gadu no gada ir arvien vairāk ir pietuvojušās inovatīvākajām pasaules valstīm.
Kā pasaules inovatīvākās valstis šajā gadā ir nosauktas: Šveice (1. vieta), Zviedrija, ASV, Koreja, Singapūra, Lielbritānija, Nīderlande, Somija, Dānija un Ķīna (10. vieta). Savukārt straujākais kāpums rangā bijis Ķīnai, Indijai, Vjetnamai, Turcijai, Filipīnām, Marokai un Indonēzijai.
Īpaši pozitīvu dinamiku Latvijai 2026. gada novērtējumā uzrāda starptautisko patentu pieteikumu rādītājs. Laikā no 2024. līdz 2025. gadam tas Latvijā pieaudzis par 75 %, savukārt ilgtermiņā, no 2015. līdz 2025. gadam, vidējais gada pieaugums bijis 5,8 %. Arī atsevišķos patentu aktivitāti raksturojošos rādītājos Latvija ieņem salīdzinoši augstas pozīcijas. Piemēram, rādītājā, kas raksturo, cik daudz patentējamu izgudrojumu tiek radīti konkrētā valstī attiecībā pret valsts kopējo ekonomisko aktivitāti, Latvija ieguvusi 32. vietu pasaulē. Savukārt otrs rādītājs, kas atspoguļo starptautisko patentu pieteikumu skaitu pret valsts kopējo ekonomisko aktivitāti, ņemot vērā tieši izgudrotāju izcelsmi, Latvija ierindojas 30. vietā
Vienlaikus indeksa dati norāda arī uz izaicinājumu efektīvāk pārvērst ieguldījumus inovācijās konkrētos rezultātos. Latvija inovāciju ieguldījumu vērtējumā ieņem 38. vietu, bet inovāciju rezultātu vērtējumā 45. vietu. WIPO secina, ka Latvija pašlaik rada mazāk inovāciju rezultātu, nekā būtu sagaidāms, ņemot vērā tās inovācijās ieguldītos resursus.
Visaugstāko novērtējumu no septiņām Globālā inovāciju indeksa jomām Latvija saņēmusi radošo rezultātu kategorijā, kur ierindojas 37. vietā pasaulē. Savukārt infrastruktūras kategorijā Latvija ieņem 40. vietu.
Vairākos atsevišķos rādītājos Latvija ir starp pasaules līderiem. Piemēram, nacionālo pilnmetrāžas filmu skaita rādītājā Latvija ieņem 4. vietu pasaulē, mobilo lietotņu izstrādes rādītājā 8. vietu, savukārt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā - 13. vietu. Kultūras un radošo pakalpojumu eksporta rādītājā Latvija ir 15. vietā, bet GitHub (programmatūras izstrādes platforma) aktivitātes rādītājā ierindojas 20. vietā.
Savukārt Latvijas vājāk novērtētās jomas ir zināšanu un tehnoloģiju rezultāti, kur Latvija ierindojas 56. vietā, cilvēkkapitāls un pētniecība ar 52. vietu un tirgus attīstība ar 45. Vietu.
Pasaules universitāšu reitingā starp Latvijas trim vadošajām augstskolām visaugstāk atrodas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kas ieņem 761.–770. vietu, tai seko Latvijas Universitāte (LU) ar 801.–850. vietu un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ar 1001.–1200. vietu. Vērtējot augstskolu un uzņēmumu sadarbību pētniecībā un attīstībā, Latvija šajā rādītājā ieņem 40. vietu. Ziņojumā norādīts, ka Latvijas augstskolu sistēmas stiprās puses ir augsta iedzīvotāju iesaiste augstākajā izglītībā un salīdzinoši augsta ārvalstu studentu mobilitāte, taču starptautiskā augstskolu konkurētspēja, pētniecības kapacitāte un sadarbība ar industriju joprojām ir ierobežota.
2026. gada Globālā inovāciju indeksa īpašā tēma ir zinātnē balstīta jeb dziļo tehnoloģiju uzņēmējdarbība. Latvijas vadošo šīs jomas jaunuzņēmumu vidū pētījumā izcelti Aerones, Atlas UAS un Cellbox Labs, savukārt starp Latvijas zinātniskajā un pētniecības vidē izveidotajiem spin-off uzņēmumiem minēti Cellbox Labs, Conelum un Alternative Plants.
Globālā inovāciju indeksa dati apliecina, ka Latvijā ir būtisks inovāciju un radošuma potenciāls, vienlaikus iezīmējot nepieciešamību stiprināt pētniecības rezultātu komercializāciju, sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību un zināšanu pārvēršanu produktos un pakalpojumos ar augstu pievienoto vērtību. Šajā procesā nozīmīga loma ir arī intelektuālā īpašuma aizsardzībai.
Globālais inovāciju indekss ir viens no starptautiski atzītākajiem valstu inovācijas spēju novērtējumiem. WIPO to izmanto ne tikai valstu salīdzināšanai, bet arī kā instrumentu inovāciju politikas veidošanai un pilnveidošanai.