No 728 jaunuzņēmumiem, kas Latvijā ir reģistrēti uz 2023. gadu, 26% ir nodrošinājuši sava intelektuālā īpašuma aizsardzību. Jaunākais Eiropas Patentu iestādes (EPO) pētījums “Patenti, preču zīmes un jaunuzņēmumu finansēšana Eiropā” atklāj, ka kopumā vidēji 29% Eiropas jaunuzņēmumu ir parūpējušies, lai viņu radītās preču zīmes, dizainparaugi un izgudrojumi būtu tiesiski aizsargāti, tādējādi nodrošinot savas uzņēmējdarbības turpmāku izaugsmi un investoru piesaisti.
Intelektuālā īpašuma aizsardzība jaunuzņēmumiem var būt jo īpaši svarīga, jo patents pasargā šos uzņēmumus no negodprātīgiem konkurentiem, kuri vairs nevar izmantot šī uzņēmuma radītās tehnoloģijas vai citus izgudrojumus, savukārt preču zīmes reģistrācija ir kā garantija atpazīstamības veidošanai un patērētāju loka paplašināšanai. Kopumā intelektuālā īpašuma aizsargāšana nodrošina novatorisku ideju izmantošanu tirgū, kas jaunuzņēmumiem ļauj gūt peļņu no visai riskantiem ieguldījumiem.
Eiropā ir vērojamas atšķirības starp nozarēm, kurās darbojas jaunuzņēmumi un reģistrē savas intelektuālā īpašuma tiesības. Visaktīvāk to dara start-up uzņēmumi biotehnoloģijas nozarē (50% jaunuzņēmumu ir nodrošinājuši aizsardzību). Kā citas aktīvākās nozares minamas zinātne un inženierija (25% patentu pieteikumu un 38% preču zīmju pieteikumu), veselības aprūpe (20% patentu un 40% preču zīmju) un ražošana, kur preču zīmi piereģistrējuši 36%, bet patentu saņēmuši - 20%.
Latvijā uz pētījuma veikšanas brīdi bija reģistrēti 728 jaunuzņēmumi. Situācija preču zīmju un izgudrojumu aizsardzībā ievērojami atšķiras - ja preču zīmes ir piereģistrējuši 25% jaunuzņēmumu, izgudrojumu - vien 3%. Līdzīga situācija ir abās pārējās Baltijas valstīs. Piemēram, Lietuvā ir reģistrēti kopumā 1259 jaunuzņēmumi, no tiem jebkādu intelektuālo īpašumu ir aizsargājuši 28%, preču zīmi piereģistrējuši 27%, bet patents piešķirts 2% jaunuzņēmumu. Igaunijā uz 2023.gadu ir reģistrēti 2153 uzņēmumi, no kuriem 22% ir parūpējušies par sava intelektuālā īpašuma aizsardzību; tieši preču zīmi piereģistrējuši 20%, bet izgudrojumu - 3% jaunuzņēmumu.
Visaktīvāk par sava intelektuālā īpašuma aizsardzību parūpējušies jaunuzņēmumi Austrijā, Šveicē, Čehijā, Vācijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Norvēģijā un Zviedrijā.
Pētījumā arī noskaidrota saikne starp jaunuzņēmuma vecuma stadiju un intelektuālā īpašuma aizsardzību, proti, līdz ar darbības perioda palielināšanos, palielinās arī intelektuālā īpašuma piereģistrējušo uzņēmumu īpatsvars. Proti, ja pirmssākuma stadijā tādu jaunuzņēmumu skaits ir visai niecīgs (ap 10%), tad nākamajās darbības stadijās ievērojami palielinās - līdz pat 80%.
Pētījuma autori uzsver, ka jaunuzņēmumu izaugsme pēdējos gados ir bijis nozīmīgs stimuls Eiropas ekonomikas attīstībai, un tieši šie uzņēmumi ir tie, kam ir liels potenciāls radīt inovācijas digitalizācijas nozarē, radīt ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus.
Tiešā saistībā ar jaunuzņēmumiem EPO piedāvā jaunu digitālo rīku, kas ļauj identificēt un meklēt jaunuzņēmumus EPO valstīs, kas iesnieguši Eiropas patentu pieteikumus. Šis rīks bezmaksas nodrošinās ar informāciju par uzņēmumiem un to patentiem, palīdzot potenciālajiem investoriem atklāt un novērtēt aktīvos jaunuzņēmumus.
Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit: https://link.epo.org/web/publications/studies/en-patents-trade-marks-and-startup-finance-study.pdf un ar EPO digitālo rīku šeit: https://datavisualisation.apps.epo.org/