Eiropas Savienības (ES) mēroga pētījums “Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: uztvere, informētība un rīcība 2020”, ko veica Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs liecina, ka 98 % no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildītājmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu. Šis rādītājs, salīdzinot ar 2017. gadu, kāpis par 1 %.
Pētījumā tika aptaujāti 25,636 cilvēki no visām ES dalībvalstīm vecumā no 15 gadiem par viņu priekšstatu attiecībā uz intelektuālo īpašumu. Šis pētījums uzrāda līdzīgus rezultātus, salīdzinot ar pētījumu, kas tika veikts 2017. gadā.
Š.g. novembrī Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra izdotais pētījums ir unikāls ceļvedis, kurš palīdz labāk izprast ES pilsoņu kopējās izpratnes, uztveres un uzvedības tendences jautājumos, kas saistīti ar viltojumiem un pirātismu ikdienas dzīvē.
Šī pētījuma galvenais mērķis ir apkopot zināšanas par ES pilsoņu attieksmi pret intelektuālo īpašumu, pakāpi, kādā viņi ievēro šīs tiesības un uztveri, kāda viņiem ir attiecībā uz intelektuālo īpašumu kopumā. Pētījums kalpo kā sabiedrības viedokļa uzraudzības līdzeklis attiecībā uz:
1) vispārīgajām zināšanām un intelektuālā īpašuma uztveri;
2) izpratni par intelektuālā īpašuma vērtību un pārkāpumu nodarīto kaitējumu;
3) viltotu preču un pirātisku tiešsaistes saturu un to iegādes vai lietošanas iemesliem (vai neizmantošanu);
4) likumīga tiešsaistes satura piedāvājumu pieejamību un kvalitāti ES un valstiskā līmenī.
Šis pētījums turpmāk kalpos par svarīgu resursu pētniekiem, intelektuālā īpašuma jomas profesionāļiem un valstu politikas veidotājiem. Pētījums palīdzēs ES valstu augstākajā politikas līmenī apkarot pret intelektuālā īpašuma tiesībām vērstu noziedzību, kā arī palīdzēs veidot sabiedrības informēšanas stratēģijas nākotnē gan Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā, gan ES kopumā.
Šis pētījums, salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem pētījumiem, kas izdoti 2013. un 2017. gadā, atklāj pozitīvas tendences ES iedzīvotāju izpratnē par viltojumu un pirātisma kaitējumu. Tāpat kā iepriekšējie pētījumi, arī šis ES mēroga pētījums apstiprina, ka lielākā daļa pilsoņu ir vienisprātis, ka ir svarīgi, lai tiem, kas iegulda laiku un naudu inovācijās, būtu iespēja aizsargāt savas tiesības un tiktu maksāts par viņu darbu.
Subjektīvā izpratne par “intelektuālā īpašuma” jēdzienu joprojām ir augsta: 80% (+ 2 procentpunkti salīdzinājumā ar 2017. gada pētījumu), lai gan dažādās valstīs tā ievērojami atšķiras. Tāpat kā divos iepriekšējos pētījumos, vismazāk subjektīvi intelektuālo īpašumu izprot jaunākie respondenti, kas ir 71 %.
Izpratne par intelektuālo īpašumu ir ievērojami zem vidējā līmeņa tiem, kuri tīši ir iegādājušies viltotas preces (70%) vai ir izmantojuši pirātisku tiešsaistes saturu (73%).
Pētījums parāda, ka ES pilsoņu vidū ir pieaugusi cieņa pret mākslinieku un inovatīvu radītāju darbiem. Kā arī kopumā cilvēki apliecina, ka viņiem ir radusies lielāka izpratne par intelektuālā īpašuma tiesībām. Tas ir ļoti pozitīvs solis uz plašāku intelektuālā īpašuma tiesību izpratni, un tas likumsakarīgi mazina vēlmi šīs tiesības pārkāpt. Jāsecina, ka arvien vairāk cilvēku vēlas maksāt vairāk un iegādāties legālas datu lejupielādes. Šeit lielu lomu spēlē, vai lejupielādes cena ir saprātīga. Daļa no šīm izmaiņām varētu būt arī saistīta ar to, ka palielinās juridisko avotu pieejamība, kā arī cilvēki vēlas iegādāties legālu saturu, jo tam bieži ir labāka kvalitāte un daudzveidība. Biežāk arī tiek pārbaudīta izmantotās vietnes un lejupielādes avota likumība.
Apzināti piekļuvuši, lejupielādējuši vai straumējuši saturu no nelikumīgiem tiešsaistes avotiem.
Lai gan uztveres līmenis par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmi ir augsts, tikai daži eiropieši (4 %) uzskata, ka no intelektuālā īpašuma tiesībām iegūst ikviens iedzīvotājs. Daudzi joprojām uzskata, ka no intelektuālā īpašuma galvenokārt iegūst “elite”, piemēram, slaveni mākslinieki un lieli uzņēmumi.
Turklāt dubultojies to eiropiešu īpatsvars, kuri uzskata, ka no intelektuālā īpašuma tiesībām visvairāk iegūst mākslinieciskā satura veidotāji — no 10 % 2017. gadā līdz 20 % 2020. gadā, lai gan jāuzsver, ka 2020. gadā šai kategorijai tika pievienotas vēl divas sadaļas (“autori/rakstnieki” un “kinematogrāfisti”). Gandrīz neviens respondents neuzskatīja, ka šī sabiedrības daļa neiegūst labumu no intelektuālā īpašuma (2 %).
Kas ir intelektuālā īpašuma aizsardzības lielākie ieguvēji?
Kopumā 83 % ES pilsoņi piekrīt apgalvojumam, ka iegādājoties viltotas preces tiek grauta uzņēmējdarbība un nodarbinātība, kas ir par 4 % vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt, 71 % piekrīt apgalvojumam, ka viltojumi nodara kaitējumu veselībai un drošībai, kas ir par 5 % vairāk 2017. gadā. 69 % piekrīt, ka viltojumi veicina nelikumīgu bērnu nodarbinātību un nelegālu tirdzniecību.
Apzināti iegādājušies viltotus ražojumus.
Viltojumu tīšā iegāde ir samazinājusies no 7% līdz 5% un tīša pirātisma gadījumi no 10 % - 8%. Tāpat kā divi iepriekšējie pētījumi arī šis apliecina, ka visvairāk viltojumus iegādājas un lejupielādē jaunieši. Tieši jaunieši ir tie, kas visvairāk izmanto internetu savā ikdienas dzīvē un tāpēc būtu vēl aktīvāk jāīsteno dažādas izglītojošas programmas, lai veicinātu šīs ES pilsoņu daļas izpratni par viltojumu un pirātisma nodarītajiem zaudējumiem un kaitējumu.
Izpratne par to, ka viltojumu iegāde ir cilvēka tēlam kaitējoša ir pieaugusi no 12 % līdz 17 %.
Kopumā negatīva attieksme pret viltojumiem un to iegādi palielinās, kas varētu tikt izskaidrots ar to, ka Covid – 19 krīze pastiprinājusi sabiedrības negatīvo reakciju pret viltotām zālēm un individuālās aizsardzības līdzekļiem.
EUIPO izpilddirektors Kristiāns Aršambo ( Christian Archambeau ) norāda: “Jo vairāk cilvēku izprot kas ir intelektuālais īpašums, jo mazāk tiks pārkāptas tā tiesības. Eiropieši, salīdzinoši kā tas bija pirms trim gadiem, šobrīd divreiz biežāk apgalvo, ka intelektuālais īpašums atbalsta māksliniekus un radītājus. Tas parāda, cik svarīgi ir palielināt izpratni par intelektuālā īpašuma vērtību pilsoņu vidū.”
Ņemot vērā 2013. un 2017.gada pētījuma rezultātus, EUIPO ir īstenojis virkni aktivitātes, kas mērķētas uz ES pilsoņiem, t.sk. Eiropas tiešsaistes satura portāls “Agorateka”, kas piedāvā identificēt legālu tiešsaistes saturu visā ES. EUIPO norāda arī uz intelektuālā īpašuma tiesību ekonomisko vērtību gan izaugsmes, gan darba vietu veidošanā ES kopumā. EUIPO atbalsta Eiropas Policijas biroja (Eiropols) Intelektuālā īpašuma tiesību noziegumu koordinācijas centru, kas strādā, lai novērstu intelektuālo tiesību pārkāpumus tiešsaistē. Izmantojot tiešsaistes platformu “Ideas Powered”, EUIPO strādā, lai ES jauniešu vidū veicinātu lielāku izpratni par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzību.
Metodoloģija
Pētījums tika veikts 2020. gadā un publicēts Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra tīmekļa vietnē. Ņemot vērā kvantitatīvās aptaujas modeli un jaunāko literatūru, šis pētījums apkopo jaunākos datus, dodot iespēju salīdzināt iegūtos rezultātus ar 2013. un 2017. gada datiem. Pētījumā piedalījās visu 27 ES dalībvalstu iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem. Aptauja tika veikta, izmantojot datorizētas telefonintervēšanas (CATI) tehniku. Respondenti katrā no dalībvalstīm tika izvēlēti pēc nejaušības principa.
Par pētījumu:
-
Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: uztvere, informētība un rīcība 2020
-
European Citizens and Intellectual Property: Perception, Awareness, and Behaviour – 2020
Par EUIPO
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir decentralizēta ES aģentūra, kas atrodas Alikantē, Spānijā. EUIPO kompetencē ir reģistrēt Eiropas Savienības preču zīmes (EUTM) un kopienas dizainparaugus (RCD), kas paredz intelektuālā īpašuma aizsardzību visās ES dalībvalstīs. EUIPO sadarbojas arī ar dalībvalstu nacionālajām intelektuālā īpašuma iestādēm. Līdz 2016. gada 23. martam EUIPO bija pazīstams ar nosaukumu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (OHIM).
Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs tika dibināts 2009. gadā ar mērķi atbalstīt intelektuālā īpašuma aizsardzību un tiesību īstenošanu, kā arī cīnīties ar pieaugošajiem intelektuālo īpašumu tiesību pārkāpumiem Eiropā. Ar 2012. gada 5. jūniju, apstiprinot ES Regulu Nr. 386/2012 Eiropas Parlamentā un Padomē, centrs tika iekļauts EUIPO.
Informāciju sagatavoja:
Lelde Saulīte - Rozīte
Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra
Informācijas pakalpojumu nodaļas
Projektu vadītāja - konsultante
Tālr.: +371 67220113
E-pasts: lelde.saulite-rozite@lrpv.gov.lv