Zināšanas, izpratne un sadarbība kā vietējā, tā arī starptautiskā mērogā ir vieni no svarīgākajiem priekšnoteikumiem viltotu preču izplatības apkarošanā. Šādu viedokli Patentu valdes un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kopīgi rīkotajā ikgadējā seminārā un diskusijā "Efektīvas intelektuālā īpašuma aizsardzības metodes 2023" pauda gan vietējie gan starptautiskie eksperti, kas ir iesaistīti intelektuālā īpašuma aizsardzībā un viltojumu apkarošanā.
Pasākuma pirmajā dienā, 14. novembrī, tika organizēts starptautisks seminārs likumsargājošo iestāžu speciālistiem, kurā EUROPOL un citu Eiropas valstu muitas un intelektuālā īpašuma iestāžu eksperti dalījās pieredzē par viltotu preču izplatības apkarošanu savā valstī, aktuālajām tendencēm šajā jomā, kā arī iepazīstināja ar konkrētiem piemēriem savā praksē. Ar starptautisko pieredzi un aktualitātēm dalījās EUROPOL eksperts Gordons Boržs, Zviedrijas muitas administrācijas pārstāvis Pērs Holgersons, Horvātijas muitas administrācijas pārstāvis Ninoslavs Babičs, kā arī Beļģijas ekonomikas inspekcijas pārstāvis Jerons Lešrauvets.
Visi starptautiskie eksperti kā vienu no galvenajiem elementiem efektīvā viltojumu apkarošanā uzsvēra savstarpēju sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm, operatīvu un precīzu informācijas apmaiņu, kā arī regulāru zināšanu atjaunošanu viltojumu apkarošanā iesaistītajiem speciālistiem, kas lieti noderējis arī praksē, atklājot potenciāli viltotas preces. Tāpat eksperti bija vienisprātis, ka ļoti svarīga ir izpratnes veicināšana arī politiskajā līmenī, kas atbild par normatīvajiem aktiem un lēmumu pieņemšanu.
Patentu valdes direktors Agris Batalauskis: "Ņemot vērā viltotu preču ražotāju un izplatītāju neatlaidīgos centienus kļūt grūtāk identificējamiem, ikvienai no viltojumu apkarošanā iesaistītajām pusēm ir liela loma kopīgā mērķa sasniegšanā - mazināt viltojumu izplatību. Šo divu dienu semināra un diskusijas rezultātā mēs vēlamies definēt tos galvenos jautājumus, ar ko turpmāk strādāt, un uz kā bāzes veidot nākamo piecgadu attīstības plānu intelektuālā īpašuma aizsardzības jomai. Ja mēs vēlamies kaut ko mainīt, tad tam ir nepieciešams konkrēts plāns, kura izstrādē piedalās visas iesaistītās puses."
“Šogad un pērn vislielāko īpatsvaru no visām muitas atklātajām viltotajām precēm veido rotaļlietas. Viltotājiem nerūp mūsu bērnu drošība un veselība. Mēs turpināsim kontrolēt kravas un sūtījumus, bet visiem kopā mums ir jādomā, ja mazināt sabiedrības toleranci pret viltojumiem. Tikai tā mēs varam samazināt šīs problēmas apmērus. Viltojumi apdraud patērētājus, rada zaudējumus ekonomikai, turklāt ieņēmumi no viltotu preču tirdzniecības var tikt izmantoti citu noziedzīgu darbību finansēšanai. Atbildīgie dienesti Latvijā un visā Eiropas Savienībā sadarbojas, lai pēc iespējas minimizētu riskus un aizsargātu iedzīvotājus,” pauda Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Izklāstot tendences, EUROPOL eksperts G. Boržs uzsvēra, ka svarīgi ir strādāt arī ar to sabiedrības daļu, kas pat nenojauš, ka ir iesaistīti viltojumu biznesa veicināšanā - patērētāju viedokli mūsdienās ļoti ietekmē sociālie mediji un influenceri. Attieksmes maiņai ir jābūt arī no šīs puses, lai mainītu sabiedrības attieksmi. "Pērkot viltojumus, tiek atbalstīta citu noziedzīgu struktūru darbība - narkotiku bizness, nodokļu krāpniecība, kibernoziegumi, noziegumi pret vidi,” uzsvēra EUROPOL pārstāvis.
Savukārt Beļģijas, Zviedrijas un Horvātijas eksperti dalījās viņu valstī novērotajās tendencēs saistībā ar viltojumu izplatību, piemēram, viltojumi vairs netiek pārdoti par krietni vien mazāku cenu - tirgotāji ir sapratuši, ka patērētājs paļaujas uz cenu - ja ir dārgs, tad ir labs. Tāpat preces vairs netiek tirgotas veikaliņos, bet gan to dara privātpersonas, uzglabājot viltojumus lielos apmēros savās mājās un pārdodot tos ar sociālo mediju platformu starpniecību. Kā cita tendence ir viltotāju pielāgošanās likumsargu taktikai, mācoties no savām kļūdām. Daudz viltotu vienību Eiropā nonāk atsevišķos sūtījumos kā parastas preces, nokomplektējot tās par viltotām zīmolu precēm kādā no Eiropas valstīm.
Semināra noslēgumā muitas darbinieki iepazinās ar patentpilnvarnieku un tiesību īpašnieku pārstāvju prezentācijas par pazīmēm, kā identificēt viltotas un pirātiskas preces.
Pasākuma otrā diena – 15. novembris – bija veltīta ekspertu diskusijai, kuras mērķis bija noskaidrot, kas ir maināms, uzlabojams, kādos virzienos strādāt, lai pēc iespējas mazinātu viltojumu izplatību, viltojumu importu Latvijā. Ekspertu paustās atziņas un tiks apkopotas un izmantotas ziņojuma sagatavošanā par intelektuālā īpašuma aizsardzības un pārvaldības sistēmas attīstību Latvijā turpmākajiem pieciem gadiem.
Eksperti pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar viltojuma definīciju un sabiedrības izpratni, kas ir viltojums, replika un pakaļdarinājums, kā pilnveidot sadarbību ar tiesību īpašniekiem, kuriem arī ir svarīga loma viltojumu izplatības mazināšanā. Tāpat aktuāls jautājums ir par visas sistēmas darbības efektivitāti, lai atklātu viltojumus, vai sodi ir pietiekami augsti par noziegumiem pret intelektuālo īpašumu un kā mazināt viltojumu izplatību sociālo mediju platformās, kur ar to nodarbojas privātpersonas.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka ir jāmeklē veidi, kā vēl efektīvāk uzrunāt sabiedrību, vairojot izpratni par viltojumu negatīvo ietekmi uz virkni nozaru, kā arī pašu veselību, piedomājot, kā uzrunāt konkrētas mērķauditorijas tām saistošā veidā. Viens no soļiem būtu izglītības programmu izstrāde, lai par intelektuālā īpašuma aizsardzību un nozīmi stāstītu jau skolas vecuma bērniem, proti, šim jautājumam ir jābūt kā daļai no izglītības satura. Vienlaikus joprojām ir svarīga to likumsargu apmācība, kuri ir specializējušies viltojumu atklāšanā.
Pārrunājot tiesību īpašnieku - zīmolu pārstāvju iesaisti viltojumu apkarošanā, eksperti atzina, ka attieksme un aktivitāte ir atšķirīga - ir zīmolu īpašnieki, kuri aktīvi sadarbojas, bet ir arī tādi, kuri nav gatavi šim veltīt savus laika un finanšu resursus, ņemot vērā tirgus apjomus. Viens no populārākajiem veidiem, kā viltojumi šķērso valsts robežu, ir pasta sūtījumi – sīkpakas. Un lai gan sūtījums var būt ar salīdzinoši mazu vērtību, viltojuma ekspertīze un iznīcināšana izmaksā nesalīdzināmi dārgāk – tie ir finanšu zaudējumi vai nu valsts iestādēm – muitai vai arī tiesību īpašniekiem.
Par noziegumiem pret intelektuālo īpašumu ir paredzēta gan kriminālā, gan arī administratīvā atbildība. Diskusijas dalībniekiem bija atšķirīgi viedokļi, vai soda mērus nepieciešams pastiprināt, tostarp, domājot par pasūtījumiem, kas nonāk pie individuālām personām ar pasta starpniecību no starptautiskajām tirdzniecības platformām.
Ņemot vērā plašo tēmu loku, pēc diskusijas viedokļu apkopošanas un analīzes Patentu valde organizēs detalizētas sarunas ar iesaistītajām pusēm, lai kopīgi meklētu risinājumus katram no jautājumiem.
Semināru jau septīto gadu organizē Patentu valde sadarbībā ar VID Muitas pārvaldi un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja un Eiropas Komisijas programmas “Muita 2027" atbalstu.
