Pēdējo gadu laikā arvien biežāk tiek ziņots par krāpniecisku rēķinu saņemšanu, kuru mērķis ir izkrāpt naudu par pakalpojumiem, kas patiesībā nav sniegti. Tāpat intelektuālā īpašuma reģistrācijas joma nav izņēmums –īpašnieki un pieteicēji saņem viltus rēķinus no it kā starptautiskām vai nacionālām institūcijām.
Krāpnieki nepārtraukti pilnveido savas metodes, padarot rēķinus ticamākus un ietekmējot arvien lielāku skaitu intelektuālā īpašuma pieteikumu iesniedzēju. Saskaņā ar EUROPOL datiem aptuveni 2 % pieteikumu iesniedzēju jeb apmēram 8000 cilvēku var būt šo shēmu upuri.
Dažas privātas juridiskas komercstruktūras (LBS) sazinās ar intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem, piedāvājot reģistrāciju privātā reģistrā, preču zīmju uzraudzības pakalpojumus vai reģistrācijas atjaunošanas pārvaldību. Šie trīs piedāvājumi jāuztver kā nenozīmīgi vai bez praktiskas vērtības, ņemot vērā oficiālos procesus un intelektuālā īpašuma reģistru, kas jau pastāv.
Tiesisko aizsardzību nodrošina tikai nacionālās, Eiropas un starptautiskās iestādes. Neviena cita iniciatīva nevar pamatoti nodrošināt juridisku aizsardzību intelektuālajam īpašumam. Tāpēc privāta reģistrācija nevar tikt uzskatīta par papildu aizsardzības līmeni un to nevar izmantot, jo īpaši, ja šie reģistri nav publiski pieejami meklēšanai un pārbaudei.
Patentu valdes 2024. un 2025. gadā veiktās profesionālo patentpilnvarnieku aptaujas liecina, ka arī Latvijā viltoti rēķini par intelektuālā īpašuma reģistrēšanu ir aktuāla problēma, turklāt klientiem ir radīti arī finansiāli zaudējumi.