Nozares ziņas
sociālie mediji

Jaunas un esošas tendences sociālo mediju izmantošanā IĪT pārkāpumu darbībās un labā prakse to risināšanā 

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (Observatorija) diskusiju dokumentā “Jaunas un esošas tendences sociālo mediju izmantošanā IĪT(intelektuālā īpašuma tiesību) pārkāpumu darbībās un labā prakse to risināšanā” tiek aplūkotas jaunas un esošas tendences, kad sociālo mediju funkcionalitāte tiek ļaunprātīgi izmantota, lai: 

  • tieši pārkāptu IĪT;  

  • atbalstītu darbības, kas pārkāpj IĪT; 

  • sniegtu informāciju par šādām darbībām. 

Dažas no konstatētajām tendencēm ietekmē arī citus tiešsaistes pakalpojumus, bet citas ir raksturīgas tikai sociālajiem medijiem, kur IĪT pārkāpēji: 

  • izmanto sociālo mediju unikālās iezīmes, lai atlasītu atbilstošu mērķauditoriju un reklamētu viņiem savus produktus un pakalpojumus, izmantojot ietekmētājus (influencers), publiskos ierakstus un slēgtas grupas;

  • sociālajos medijos savstarpēji sajauc dažādus saziņas līmeņus (publiskos ierakstus, slēgtās grupas un privāto saziņu), kā arī izmanto īslaicīgi pieejamu saturu (piemēram, saturs, kas ir pieejams tikai 24h), lai izvairītos no esošajiem IĪT aizsardzības pasākumiem un izmeklēšanas metodēm.  

Šo tendenču risināšanā ir vairākas problēmas, jo īpaši atšķirīgais tiesiskais regulējums dalībvalstīs. Tas ierobežo IĪT īpašnieku, sociālo mediju uzņēmumu un tiesībaizsardzības iestāžu spēju sadarboties un rīkoties, jo īpaši, ja ir iesaistītas privātās saziņas funkcijas. IĪT pārkāpēji var to izmantot, piesaistot lietotājus ar nekaitīgu publisko saturu, vēlāk uzaicinot viņus slēgtā grupā, kur pārkāpēji var reklamēt savus produktus vai pakalpojumus, un pēc tam noslēdzot darījumu ar privātās saziņas starpniecību. 

Attīstās vairākas labās prakses, ar kuru palīdzību var novērst ļaunprātīgu sociālo mediju izmantošanu

Preventīvas darbības 

  • Attiecībā uz sociālo mediju pakalpojumiem, “noteikumi un nosacījumi”, “kopienas vadlīnijas” un īpaša politika, kas piemērojama noteiktām sociālo mediju funkcijām nosaka, ko lietotāji drīkst un ko nedrīkst darīt, ļaujot savlaicīgi un efektīvi rīkoties, pamatojoties uz noslēgto vienošanos starp lietotāju un sociālo mediju (piemēram, sociālajā tīklā Facebook lietotāja profils var tikt dzēsts bez brīdinājuma, ja pārkāpumi tiek konstatēti vairākkārt).   

  • Obligāta prasība lietotājiem verificēt savus profilus (kontus) varētu ierobežot IĪT pārkāpumus sociālajos medijos, vienlaikus atvieglojot krāpniecisku lietotāju un atkārtotu pārkāpēju atklāšanu (piemēram, sociālais tīkls LinkedIn sniedz iespēju lietotājiem ziņot par aizdomīgiem profiliem).

  • Sociālos medijus var izmantot pirātisma apkarošanas vai pretviltošanas kampaņu rīkošanai. Dažādi uzņēmumi izmanto savus oficiālos profilus, lai brīdinātu savus klientus par viltoto preču riskiem (piemēram, Facebook regulāri publicē ieteikumus par to, kā izvēlēties preces un droši iepirkties viņu radītajā platformā Facebook Marketplace). 

Reaktīvas darbības 

  • Daži sociālie mediji ir ieviesuši "paziņošana un rīcība" mehānismus, lai IĪT īpašnieki varētu ziņot par saturu, kas, viņuprāt, pārkāpj viņu tiesības. IĪT īpašniekiem ir pieejamas specializētas veidlapas par autortiesību un preču zīmju pārkāpumiem vai preču viltošanu.

  • Meklēšanas un ziņošanas rīki: daži sociālie mediji nodrošina rīkus, kas ļauj veikt meklēšanu, izmantojot jebkuru atslēgvārdu. Ar viena rīka palīdzību ir iespēja apskatīties visas pašlaik aktīvās reklāmas un ziņot par to saturu, kas pārkāpj IĪT (tādi rīki ir Facebook un Google).

  • Tehnoloģiju (piemēram, mākslīgais intelekts vai mašīnmācīšanās) izmantošana, lai atklātu, bloķētu un samazinātu ar IĪT pārkāpjoša satura izplatīšanu.

 

Observatorija atzinīgi vērtē jebkādu turpmāku ieguldījumu vai komentārus par šo diskusiju dokumentu, lai turpinātu padziļināt izpratni par labo praksi un mazinātu sociālo mediju ļaunprātīgu izmantošanu IĪT pārkāpumu jomā. Šis diskusiju dokuments var tikt pārskatīts vai atjaunināts, pamatojoties uz ekspertu turpmāku ieguldījumu vai jauniem notikumiem šajā jomā. 

Šī publikācija papildina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) nesen publicēto pētījumu "Sociālo mediju monitorings un analīze par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem" , kura mērķis bija labāk izprast IĪT pārkāpumu apjomu un biežumu sociālajos medijos. 

Plašāka informācija un dati pieejami šeit.   

Informāciju par citām Observatorijas publikācijām Jūs varat atrast EUIPO tīmekļa vietnē

 

Informāciju sagatavoja: 

Karīna Breimane

Projekta koordinatore
Karina.Breimane [at] lrpv.gov.lv