Lietas numurs: C04310408 (C-0439-11/26)
Tiesa: Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
Puses: ASV kompānija „Wrangler Apparel Corporation” pret Ķīnas kompāniju „Jindi Tie Tong”, Kazahstānas kompāniju TOO „Hozu-Avto KZ” un ASV kompāniju „Font Media Group LLC”
Datums: 2011.gada 31.janvāris
Valoda: latviešu
ATSLĒGAS VĀRDI
Preču zīme, preces tranzītā, starpnieki, sajaukšanas iespēja, pārkāpums, galīgais pienākumrīkojums, preču iznīcināšana, tiesāšanās izdevumi.
INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBA(S) Preču zīmes
NORMAS
Latvijas likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 4.p. sestā, septītā un astotā daļa, 27.p. pirmā daļa, Latvijas Civilprocesa likuma 250.17p., CMR konvencijas 11.p. otrā daļa, 17.-23.p., Regulas 40/94 5.p.
FAKTI
Prasītājai pieder reģistrētas un plaši pazīstamas preču zīmes „Wrangler” uz apģērbiem, apaviem un galvassegām. Muitā tika veikta Kazahstānas kompānijas TOO „Hozu-Avto KZ” trīs kravas automašīnas pārbaude, kurā konstatēts, ka šajās kravas automašīnās tiek pārvadātas kontrafaktas preces – vīriešu krekli, kas ir marķēti ar vārdiskajiem apzīmējumiem „Wrenglar”, „Wrengeler” un „Rengler”. Kazahstānas kompānija TOO „Hozu-Avto KZ” bija pārvadātāja. Visu minēto kravu nosūtītāja bija Ķīnas kompānija ,,Jindi Tie Tong”, bet kravu saņēmēja – ASV kompānija ,,Font Media Group LLC” Oregonā.
Galvenais jautājums lietā ir par to, vai pārvadātājs ir vainojams pārkāpuma izdarīšanā un vai pret viņu var piemērot galīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
PIEDZĪTĀ KAITĒJUMA ATLĪDZĪBA -
BŪTĪBA
Lietā ir jautājums par pārvadātāja vainu un atbildību par preču zīmju tiesību pārkāpumu, kā arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurus var piemērot pret pārvadātāju.
Tiesa atzina, ka apzīmējumi ,,Wrenglar”, ,,Wrengeler” un ,,Rengler” ir sajaucami līdzīgi prasītājas reģistrētajām preču zīmēm ,,Wrangler”, turklāt redzams preču izgatavotāja mērķis imitēt (viltot) prasītājas ražotās preces. Līdz ar to Ķīnas kompānija ,,Jindi Tie Tong” kā kontrafakto preču ražotāja un ASV kompānija ,,Font Media Group LLC” kā kontrafakto preču pasūtītāja ir pārkāpušas prasītājas izņēmuma tiesības.
Savukārt attiecībā uz pārvadātāju Kazahstānas kompāniju TOO „Hozu-Avto KZ” tiesa norādīja, ka saskaņā ar Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) 17. līdz 23.pantu pārvadātājs ir atbildīgs tikai par pilnīgu vai daļēju kravas nozaudēšanu, iztrūkumu, sabojāšanu, bojājumu vai piegādes nokavējumu. Atbilstoši CMR Konvencijas 11.panta otrajai daļai pārvadātāja pienākumos neietilpst pārbaudīt pavaddokumentu un informācijas precizitāti un atbilstību prasībām. Tiesa uzskatīja, ka pārvadātājam nav pienākuma pārzināt visas preču zīmes un risināt tiesiski un praktiski sarežģītus jautājumus par apzīmējumu un preču zīmju līdzību vai identiskumu. Līdz ar to pārvadātāja nav atbildīga par šo preču zīmju pārkāpumu, ko izdarījušas pārējās divas atbildētājas.
Taču intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu lietās atbildības trūkums neizslēdz atsevišķu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu pret konkrēto personu. Latvijas Civilprocesa likuma 250.17panta pirmā daļa ļauj tiesai noteikt galīgo pienākumrīkojumu arī kā aizliegumu sniegt pakalpojumus, kuri tiek izmantoti prettiesiskām darbībām ar intelektuālā īpašuma tiesību objektiem, personām, kuru pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma subjektu tiesības, vai kuras padara iespējamu šāda pārkāpuma veikšanu. Tiesa uzskatīja pārvadātāju par šādu personu.
Tiesa atsaucās arī uz Eiropas Komisijas 2010.gada 22.decembra ziņojumā par to, kā tiek īstenota Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, 3.3.punktā norādīto, ka pienākumrīkojumu var izdot arī pret starpnieku, neatkarīgi no atbildības.
Līdz ar to tiesa visām trīs atbildētājām, tostarp pārvadātājai, piemēroja galīgo pienākumrīkojumu – aizliegumu izmantot pārkāpjošos apzīmējumus komercdarbībā, tostarp preču importu un eksportu, pakalpojumu sniegšanu un piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem. Taču attiecībā uz citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tiesa atzina, ka atbildības trūkuma dēļ pārvadātāja nav atbildīga par kontrafakto eksemplāru iznīcināšanas izdevumiem un tiesāšanās izdevumiem.
KOMENTĀRI
Šajā spriedumā tiesa nodibināja, ka galīgo pienākumrīkojumu var piemērot arī pret starpnieku (šajā gadījumā – pārvadātāju) neatkarīgi no vainas.